Par to kā tas viss veidojies

Dabas koncertzāle aizsākās 2005. gadā ar Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā UNDP/GEF projekta „Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā” ietvaros rīkoto  pasaules vides dienas akciju "Meklējam griezi!". Tajā Latvijas cilvēkus aicināja ziņot par diennakts laikā dzirdētajām griezēm.

Turpmākajos gados Dabas koncertzāle izveidojās par vides izglītības multimediju pasākumu, kas apvieno sevī zinātni, dramaturģiju, mūziku un mākslu, un kļuva par UNDP/GEF projekta un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta darbinieku, Inga Ulmaņa, Aigara Voitišķa un viņu domubiedru un Latvijas zinātnieku kopīgi izveidotu kopdarbu ar mērķi pievērst cilvēku uzmanību dabai mums līdzās, stāstīt par ikdienā nepamanīto un aicināt būt saudzīgiem. Dabas koncertzāles idejas autori ir mūziķis Ingus Ulmanis, vides zinātņu doktore Silvija Nora Kalniņš un ornitologs Otars Opermanis.

Katru gadu Dabas koncertzāles bezmaksas pasākumi notiek citā vietā un «namatēva» un mūzikas iedvesmotāja godā ir savs varonis, kas ir kādas Latvijas augu, kukaiņu, putnu vai dzīvnieku sugas pārstāvis vai ģeoloģisks objekts.

Dabas koncertzāle ir īpatnēja arī ar to, ka to var rīkot jebkurā Latvijas nostūrī, jo tai nav nepieciešama tradicionāliem koncertiem vajadzīgā infrastruktūra – estrādes, jaudīgas elektrolīnijas. Tāpēc apmeklētāji var atklāt sev maz pazīstamas Latvijas vietas. Savukārt pašvaldības, kuru teritorijās notiek Dabas koncertzāles, ir ieinteresētas piesaistīt Latvijas (un citu valstu) tūristu uzmanību savām kultūrvēsturiskām un dabas vērtībām. Piemēram, Siguldas pilsēta iekļāva Dabas koncertzāli savas 800. gadu jubilejas svinību pasākumos 2007. gada vasarā un jau 2014. gada 9. augustā paredzēts rīkot Dabas koncertzāles veltījumu Gaujas senielejai Siguldas apkaimē Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas svinību ietvaros.

Ik gadu (kopš 2007. gada) Dabas koncertzālei tiek komponēta speciāla mūzika (vismaz 9 jauni skaņdarbi katru gadu), kas tiek veltīti konkrētā gada varonim un tēmai. Septiņu gadu laikā iznākuši seši skaņu ieraksti (divi kopā ar DVD filmu), kuros iekļauti vairāk nekā 40 Latvijas mūziķu oriģinālie skaņdarbi. Pasākumiem dzeju speciāli rakstījis izcilais Latvijas dzejnieks Pēters Brūveris.

Dabas koncertzāle jau ieguvusi arī dažas godalgas. 2007. gadā tā saņēma Vides zinātnes balvu kā labākais gada projekts vides zinātnes komunikāciju laukā Latvijā. Divreiz iegūtas Latvijas Gada mūzikas ieraksta balvas - 2008. gadā, kā labākais instrumentālās mūzikas albums un 2009. gadā kā labākais koncertieraksts. 2012. gadā Eiropas Savienības dalībvalstu vides komunikatoru tīkla «Green Spider Network» konkursātā tā atzīta par gada labāko vides kampaņu Eiropas Savienībā.

Dabas koncertzāles darbības ietvaros tiek popularizēta valsts iestāžu un institūciju (Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Dabas muzejs, Valsts meža dienests. Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, pašvaldības) un nevalstisko organizāciju (Latvijas Ornitoloģijas birdrība, Latvijas entomoloģijas biedrība, Zaļā josta) savstarpējā sadarbība un darbība vides jomā.

2021. gads - Heracleum sosnowsky jeb INVASIVUS

Invazīvās sugas, kuras var iepazīt vēl nebijušā veidā – izstaigājot 15 vides objektus visā Latvijā un tiešsaistē iepazīstoties ar sagatavotiem izzinošiem materiāliem, kā arī šī gada varoņiem veltīto koncertfilmu.
Skatīt vairāk

2020. gads - Zemeszvaigzne Geastrum

Zemeszvaigznes ir tikai viens no sēņu valsts pārsteigumiem. Ja tajā ieskatās dziļāk, tālāk par ierasto sēņu mērci, tad paveras vesela pasaule, kuru pavisam nesen esam sākuši apzināties un izprast.
Skatīt vairāk

2019. gads - Viendienīte Ephemera vulgata

Ja viss tavs mūžs būtu tikai viena diena, ko tu šajā dienā izvēlētos darīt?
Skatīt vairāk

2018. gads - Dzīvības enerģija Hloroplasts

Hloroplasts - ir ļoti nozīmīgs augu zaļo šūnu elements. Tas izmēros ir aptuveni desmit reizes mazāks par cilvēka matu, bet kā tāds sīksīks smaragda burvis ražo skābekli.
Skatīt vairāk

2017. gads - Dižslieka Lumbricus terrestris

Sliekas ne tikai „apkopj” augsni, bet arī ir kā barības objekts ļoti daudziem dzīvniekiem, gan mugurkaulniekiem.
Skatīt vairāk

2016. gads - Garausainais sikspārnis Plecotus auritus

Stāsts par vienīgo lidojošo zīdītāju kārtas pārstāvji.
Skatīt vairāk

2015. gads - Pļavas dedestiņa Lathyrus pratensis

Stāsts ir par Latvijā arvien mazākās platībās sastopamajām dabiskajām pļavām, kuras aizņem tikai 1 % no valsts teritorijas.
Skatīt vairāk

2014. gads – Bruņuzivs Asterolepis Ornata

Stāsts par vairāk nekā 400 miljonu gadu vecajiem Gaujas senielejas krastus veidojošajiem smilšakmeņiem.
Skatīt vairāk

2013. gads – Ōss

Stāsta galveno tēmu – pēdējā ledus laikmenta ledāju radītās reljefa formas Latvijas teritorijā – apmeklētāji varēja iepazīt ar ōsa starpniecību.
Skatīt vairāk

2012. gads – Sarkanvēdera ugunskrupis Bombina bombina

Sarkanvēdera ugunskrupis - tulkojumā no latīņu valodas Bombina bombina nozīmē klusi skanošs.
Skatīt vairāk

2011. gads – Pūšļu fuks Fucus vesiculosus

Stāsta galveno tēmu – Baltijas jūra tās stāvoklis un iemītnieki – apmeklētāji varēja iepazīt ar izplatītas brūnaļģes pūšļu fuka starpniecību.
Skatīt vairāk

2010. gads – Šūnakmens Calcium carbonatum

Tas bija vadmotīvs sarunām par ļoti senu mūsu zemes ģeoloģisko un arī kultūras vēsturi. Norises vieta.
Skatīt vairāk

2009. gads – Rakstu ķērpis Graphis scripta

Cilvēki ar stāstiem par ķērpjiem varēja dziļi ielūkoties mežu biezoknī, uzzināt par gaisa kvalitāti Latvijā un vienkāršām tās noteikšanas metodēm.
Skatīt vairāk

2008. gads – Makstene Hydropsyche instabilis

Stāsts par Latvijas ūdeņu „kosmosa” dzīlēm, to tīrību un iemītniekiem. Kukaiņa makstenes ūdenī dzīvojošais kāpurs ar savu savdabīgo stobriņveida mitekli bija galvenais varonis.
Skatīt vairāk

2007. gads – Čunčiņš Phylloscopus collybita

Stāsts par Latvijā bieži sastopamo un visur dzirdamo taču gandrīz reti kuram pazīstamo mazputniņu čuņčiņu un vēl desmit citām putnu sugām. Tas bija arī stāsts par putnu lomu un nozīmi gan dabas, gan
Skatīt vairāk

2006. gads – Lapkoku praulgrauzis Osmoderma eremita

Galvenais varonis kukainis un tā dzīvesvieta vecie koki parkos un ārpus tiem.
Skatīt vairāk
KUR?

KUR?

Tas ir jautājums pagātnei par tagadni un tagadnei par nākotni. Tas ir jautājums par vietu, laiku un sakritību, kamdēļ mēs esam un nākam no šejienes, no Latvijas. Nevienam latvietim nav jākaunas par saviem simboliem un valodu, par savu mazumu un līdzenumu, par savām bēdām un svētku dienām.

Mūsu dziesma un klips nav nekāda pilnība, tikai pasēdēšana un padomāšana par laukiem, mežiem, purviem, ezeriem un upēm. Par skaisto Dabas stūrīti pasaulē – Latviju. Tā nav mūsu radīta, bet mēs esam tie, kam uzticēts rūpēties par to.

KUR? Pēters Brūvers un Aigars Voitišķis «Dabas Koncertzāle»