2021.gadā aprit Ramsāres, jeb Mitrāju konvencijas 50.gadadiena, kuru sagaidot Mitrāju konvencijas ģenerālsekretāre Marta Roja Urrego aicina ikvienu labāk saprast un novērtēt mitrāju ūdens izmantošanas iespējas.
Mēs esam ūdens krīzē ar nopietnām sekām, un mitrāji ir tās izšķirtspējas centrā,” paudusi ģenerāldirektore, piebilstot, ka mitrāji ir nozīmīgs saldūdens avots bez kā dzīvība nevar pastāvēt, tādēļ cilvēces galvenais pienākums ir taupīt ūdeni un saglabāt mitrājus.
Mitrāji kā ekosistēmas ir ļoti nozīmīgi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kā arī cilvēku dzīve bez tiem nav iedomājama. Lai tos aizsargātu, 1971. gada 2. februārī Irānas pilsētā Ramsārē tika pieņemta konvencija “Par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi”, kas bieži vien tiek dēvēta vienkārši par Ramsāres vai arī par Mitrāju konvenciju. Tas ir vienīgais starptautiskais vides aizsardzības līgums, kas veltīts kādai noteiktai ekosistēmai.
Ramsāres konvencijas 2. pants nosaka, ka katrai konvencijas dalībvalstij savā teritorijā jānosaka starptautiskas nozīmes mitrāji jeb tā sauktās – Ramsāres vietas. Lai kādu teritoriju noteiktu par Ramsāres vietu, tai jāatbilst vienam vai vairākiem kritērijiem, piemēram, teritorijā regulāri uzturas 20 000 vai vairāk ūdensputnu.
Kopumā Ramsāres konvencijai ir pievienojušās jau 170 valstis ar vairāk nekā 2350 starptautiskas nozīmes mitrājiem, kuru kopējā platība pārsniedz 2,5 miljonus hektāru. Latvijā ir sešas starptautiski nozīmīgas mitrāju teritorijas
- Engures ezers,
- Ķemeru Nacionālā parka teritorija,
- Lubāna mitrājs,
- Pape,
- Pelečāres purvs,
- Teiču purvs,
- Ziemeļu purvi.
Nozīmīgākās mitrāju platības Latvijā veido – vairāk nekā 12 400 upes un 2256 ezeri, kas ir lielāki par vienu hektāru, kopā ar mākslīgajām ūdenskrātuvēm aizņemot ap 3,7 % no Latvijas teritorijas. Nosacīti neskarti purvi aizņem 4,9 %, bet kūdras atradnes (tās veido purvi un daži slapjo mežu veidi uz kūdras augsnēm) aizņem 10,4% no Latvijas teritorijas. Mazākās platībās Latvijā sastopami citi mitrāju veidi – piekrastes pļavas, palieņu pļavas un citi dabiski un cilvēka veidoti mitrāji.
Mitrāji saskaņā ar konvencijas 1. pantu ir palienes, zāļu un kūdras purvi vai ūdeņu platības - dabiskas vai mākslīgas, pastāvīgas vai pārplūstošas, kurās ir stāvošs vai tekošs ūdens, saldūdens, iesāļš vai sāļš ūdens, t.sk. jūras akvatorijas, kuru dziļums bēguma laikā nepārsniedz 6 metrus.