2017. Lumbricus terrestris

Sliekas ne tikai „apkopj” augsni, bet arī ir kā barības objekts ļoti daudziem dzīvniekiem, gan mugurkaulniekiem (sākot no mežacūkas, līdz pat cirslim) gan dažādiem bezmugurkaulniekiem. Vislielākā slieku daudzveidība un kopējais skaits konstatēts upju un ezeru palienēs – mitrājos, kas regulāri pārplūst. Tāpēc Dabas koncertzāles 2017. gada koncertu vietas izvēlētas palienu pļavās. Tajās dzīvo arī apdraudēti putni – ķikuti, kas barojas gandrīz tikai ar sliekām un ir konstatēta tieša saistība starp ķikutu izplatību un palieņu mitrāju irdenajām augsnēm.Latvijā dzīvo 13 slieku sugas, bet ne visas var sastapt jebkurā augsnē, jo tās ir pielāgojušās jeb specializējušās dzīvei gan smilšainās, gan skābākās, gan trūdvielās bagātās augsnēs. Izrādās, slieka tāpat kā ķirzaka spēj ataudzēt jeb reģenerēt zaudētos ķermeņa posmus, kā arī ļoti interesanti notiek jaunās paaudzes veidošanās, jo sliekas ķermenī ir gan sievišķie, gan vīrišķie dzimumorgāni. Sliekas ar savu darbošanos uzlabo augsnē gaisa piekļuvi, bagātina augsni ar barības vielām, virszemē atstājot mazas augsnes „bumbiņas”. Iepazīstot dižskieku, iepazīsim arī pazemes pasauli – kukaiņus, kāpurus un tārpus.

• Zinātnes un izziņas laboratorijām četrās pamattēmas:
  • sliekas uzbūve un pielāgojumi dzīvei pazemē;
  • augsne kā slieku mājvieta un augsnes veidošanās pateicoties sliekām;
  • sliekas attiecības ar citām dzīvām radībām;
  • dabas iedvesma.

Voldemārs Spuņģis

• REŽIJA. Roberts Rubīns.
• VIDEO PROJEKCIJAS. Roberts Rubīns, Viktors Keino
• GAISMAS. Oskars Timbars.
• SCENOGRĀFIJA: Didzis Jaunzems.
• MŪZIKA: Ingus Ulmanis, Andris Sējāns, Kaspars Tobis, Reinis Sējāns, Aigars Voitišķis, Anrijs Grinbergs.