Kāds ir dabas liegumu izveidošanas mērķis?
Dabas liegumu izveidošanas mērķis ir aizsargāt un saglabāt īpaši vērtīgas un retas dabas teritorijas, kā arī tajās dzīvojošās sugas un biotopus. Lai to panāktu, nepieciešams ierobežojot vai regulēt cilvēka saimniecisko darbību attiecīgajā teritorijā.
Dabas liegumi palīdz saglabāt Latvijas dabas daudzveidību, kas ir būtiska gan dabas, gan cilvēka labklājībai. Papildu tam dabas liegumos bieži sastopamas skaistas un savdabīgas ainavas, kuras ir vērtīgas gan estētiski, gan kultūrvēsturiski.
Dabas liegumi ir nozīmīgas vietas zinātniskiem pētījumiem, kas palīdz labāk izprast dabas procesus un to aizsardzību.
Ja vēlaties uzzināt vairāk par dabas liegumiem Latvijā, varat apmeklēt Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapu: https://www.daba.gov.lv/lv/335-dabas-liegumi
Kāpēc tiek veidoti konkrētie dabas liegumi, skarot privātīpašnieku tiesības?
Biotopu kartēšanas projekta ietvaros un vēlāk iegūtā informācija liecina, ka zālāju biotopi Latvijā netiek pietiekami aizsargāti, to platība turpina sarukt un pastāv risks, ka vēl vairāk samazinoties zālāju biotopu platībām, negatīvi tiks ietekmēta šobrīd vēl bieži sastopamu augu sugu izplatība un sastopamība.
Pretstatā mežiem lauksaimniecībā izmantojamās zemes - pļavas - lielākoties ir privātpersonu (fizisko un juridisko personu) īpašumā, attiecīgi pietiekamu zālāju biotopa aizsardzību nav iespējams nodrošināt tikai uz valsts un pašvaldību zemēm.
Veidojot jaunus vai paplašinot esošos dabas liegumus zālāju biotopu aizsardzībai, var vienlaikus nodrošināt arī citu nepietiekami aizsargāto biotopu aizsardzību.
Vienlaikus jau šobrīd pastāv virkne ierobežojumu ES nozīmes zālāju biotopu pārveidošanai citos zemes lietošanas veidos vai neapsaimniekošanai:
- Ministru kabineta 2012. gada 2 maija noteikumu Nr. 308 “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi” 3.3. un 26.4. apakšpunkti noteic liegumu apmežot īpaši aizsargājamos biotopus (t.sk., ES nozīmes zālāju biotopus);
- likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3. panta pirmā prim daļa paredz nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākuma mērķis ir veicināt lauksaimniecībā izmantojamās zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Līdz ar to zālāju neuzturēšana un aizaudzēšana ar krūmiem un kokiem jau šobrīd ir nevēlama bezdarbība. Atbalsts platību uzturēšanai un atjaunošanai ir pieejams gan caur Lauku atbalsta dienesta administrētajiem atbalsta maksājumiem, gan Latvijas vides aizsardzības fonda finansēto projektu veidā (īpaši aizsargājamo biotopu, sugu dzīvotņu atjaunošanai) u.c.
Vai varēšu saņemt kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežumiem?
Kompensāciju nosacījumi netiek manīti. Tāpat kā līdz šim par lauksaimniecībā izmantojamo zemju (pļavu) apsaimniekošanu arī pēc dabas liegumu izveidošanas vai paplašināšanas var saņemt ES atbalsta maksājumus.
ES atbalsta maksājumus (Natura 2000 maksājumus meža īpašniekiem) varēs saņemt arī par privātpersonām piederošiem meža nogabaliem, kas ietverti dabas liegumos. Kopumā tiek skarti 411 ha mežaudžu un 33 ha izcirtumu, galvenokārt jaunveidojamajā dabas liegumā "Rindas un Stendes ieleja, dabas lieguma "Jaunanna" un dabas lieguma "Sitas un Pededzes paliene" paplašinājumos.
Par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās ir pieejami ikgadējie atbalsta maksājumi - 52 euro/ha par kailcirtes aizliegumu, 145 euro/ha par galvenās cirtes aizliegumu, 196 euro/ha – par mežsaimnieciskās darbības, galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegumu. Sīkāks skaidrojums par kompensacijām pieejams Pārvaldes sagatavotajā Infografikā.
Arī lauksaimniecībā izmantojamās zemēs - bioloģiski vērtīgos zālājos ir pieejami atbalsta maksājumi par to atbilstošu apsaimniekošanu sākot no 96 euro/ha par 1.klases zālāju līdz 338 euro/ha 4.klasei. Ar plašāku informāciju var iepazīties Lauku atbalsta dienesta sagatavotajā platību maksājumu rokasgrāmatā.
Kā es varu uzzināt vai manā īpašumā ir bioloģiski vērtīgs zālājs un kāda klase tam ir piešķirta?
Lai to uzzinātu, aicinām izmantot Lauku atbalsta dienesta lauku bloku karti, kur iespējams identificēt zālāja ražības klasi https://karte.lad.gov.lv/. Ievadot konkrēto kadastra numuru un nospiežot “Meklēt”, izgaismojas konkrētais kadastrs, kurā ar sarkanu strīpojumu iezīmēts bioloģiski vērtīgais zālājs.
Kā varu iesniegt priekšlikumus normatīvo aktu projektam?
Ja jums ir konkrēti ierosinājumi, jautājumi vai komentāri par noteikumu projektu, rakstiskus priekšlikumus iespējams iesniegt tiesību aktu projektu portālā TAPIS vai rakstot uz pasts@varam.gov.lv, norādot iesniedzēja vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju un sūtot iesniegumu ar norādi “dabas liegumu izveides sabiedriskā apspriešana”.
Kādas darbības tiek aizliegtas dabas liegumos?
Dabas liegumos tiek aizliegtas tādas darbības, kas var negatīvi ietekmēt dabas vērtības. Tie ir ierobežojumi mežizstrādei, būvniecībai, hidroloģiskā režīma izmaiņām. Plānojot šīs darbības, nepieciešami saskaņojumi ar kompetentajām iestādēm.
Zemāk uzskaitīti galvenie ierobežojumi dabas liegumu teritorijās. Aizliegts:
- mainīt zemes lietošanas kategoriju;
- iegūt derīgos izrakteņus;
- cirst kokus galvenajā cirtē, saskaņojamas sanitārās cirtes;
- cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 60 centimetrus, izņemot bīstamos kokus (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus);
- veikt mežsaimniecisko darbību dzīvnieku vairošanās periodā no 15. marta līdz 31. jūlijam;
- bojāt vai iznīcināt pļavas (arī uzart, kultivēt vai ieaudzēt mežu);
- kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, izņemot pagalmos un ciršanas atlieku sadedzināšanai.
Papildus tam ir noteikti ierobežojumi zemes vienību sadalīšanai – zemes vienības platība pēc sadalīšanas nevar būt mazāka par 10 ha, izņemot gadījumus, kad atdalīšana nepieciešama infrastruktūras, ēku un būvju uzturēšanai.
Dabas liegumos netiek ierobežota uzturēšanās dabā, lai ogotu, sēņotu, makšķerētu, pastaigātos. Tāpat, izņemot individuālas situācijas, nav ierobežotas medības. Taču:
- apmeklētājiem jāievēro noteiktie maršruti: ja dabas liegumā ir izveidoti speciāli tūrisma maršruti, tad ir jāuzturas tikai tajos;
- apmeklētājiem jāciena daba - jāuzvedas klusi, lai netraucētu dzīvniekus, visi atkritumi ir jāņem līdzi un jāizmet speciāli paredzētajos konteineros.
