Roņi liedagā – kā rīkoties

Ronēni nav izskaloti, bet liedaga smiltīs izrāpušies pilnīgi apzināti. Visticamāk, šie roņu mazuļi nav paspējuši uzņemt pietiekami daudz barības vielu no mātes piena, to taukādas slānis nav pietiekami biezs, tāpēc krastā tie sildās pavasara saulē.

Ronim nevajadzētu tuvoties vispār, jo šādā veidā cilvēks var dzīvnieku izbiedēt un izraisīt papildu stresu. Ronis cilvēka vai dzīvnieka tuvošanos var uztvert kā draudu un aizstāvoties kost. Drošs attālums no roņa ir ne mazāks par 50 metriem.

Kad roņu mazulis būs pietiekami sasildījies un uzkrājis spēkus, tas saviem spēkiem atgriezīsies jūrā. Ja ronis ir veselīgs, cilvēku palīdzība tiem nav nepieciešama. Pāragra roņa dzīšana ūdenī var radīt tam apdraudējumu. Ronis dienām ilgi var dzīvot bez ūdens, tāpēc atpūta liedagā var ilgt pat vairākas dienas. 

Patvaļīga roņu pārvietošana ir kategoriski aizliegta, jo apdraud pašu glābēju. Roņus drīkst pārvietot tikai apmācīts personāls ar piemērotiem palīginstrumentiem un būros. Roņiem ir ļoti asi zobi un spēcīgs sakodiens, gūstīšanas laikā tie var nopietni savainot savus pārvietotājus. Turklāt tie var pārnēsāt arī cilvēkiem un mājdzīvniekiem bīstamas slimības. Svarīgi atcerēties arī to, ka savvaļas dzīvniekam vislabākie apstākļi vienmēr ir tā dabiskā vide. Jebkura saskare ar mākslīgu vidi – dzīvnieka pārvietošanas process, atrašanās nebrīves apstākļos – ir iejaukšanās dabiskajos procesos, kas ne vienmēr palielina dzīvnieka izredzes izdzīvot savvaļā, bieži vien ir tieši otrādi. Turklāt, kādu laiku nebrīvē turēts un pēc tam savvaļā palaists dzīvnieks, var gan mainīt savvaļas sugām raksturīgo uzvedību, gan arī savvaļā no nebrīves nogādāt kādu vīrusu, kas savvaļas populācijai kopumā var izrādīties postošāks par viena konkrētā dzīvnieka bojāeju. Dzīvnieks, kurš ir vesels, vienmēr jutīsies labāk brīvā vidē. 

Šādas situācijas visbiežāk gadās tad, ja liedagā ir daudz cilvēku – meklējot mierīgāku vietiņu atpūtai, roņu mazuļi patiešām spēj aizlīst ļoti tālu no krasta līnijas. Taču novērojumi liecina, ka lielākajā daļā gadījumu tie paši veiksmīgi tiek arī atpakaļ līdz jūrai – pat no meža, kāpu ieplakām un tamlīdzīgām vietām. Šādos gadījumos svarīgi roņus netraucēt. 

Jā, suņi ronim ir nopietns drauds – suns var nopietni ievainot vai izbiedēt roņu mazuli. Suns bez pavadas apdraud arī pats sevi, jo ronēns aizsargājoties var kost, kā arī var pārnēsāt suņiem bīstamas infekcijas slimības. 

Nē, jebkura iejaukšanās savvaļas dzīvnieka dzīvē var radīt negatīvas sekas tā uzvedībā un apdraudēt cilvēku. Roņi var iztikt bez ēdiena un ūdens vairākas dienas, tāpēc roņu mazuļiem palīdzība nav nepieciešama. 

Ja ronis ir apaļīgs, nav redzamu ievērojamu brūču un ievainojumu, visticamāk, ka ronis ir vesels un gaida brīdi, kad būs pietiekami atpūties, lai dotos ceļā. 

Roņu mazuļu atpūta krastā var ilgt no dažām stundām līdz pat dažām dienām. Atpūtas laikā mazulis var gulēt visdažādākajās pozās – uz vēdera, sāniem vai pat uz muguras. Ieraugot piekrastē roņu mazuli, svarīgi atšķirt veselīgus, savvaļā izdzīvot spējīgus ronēnus no tādiem, kuri ir novārguši, dažreiz pat ievainoti un pašu spēkiem vairs nevar izdzīvot. Ja ronēns ir apaļīgs un veselīgs, tas jāatstāj mierā un jāturas no tā pa gabalu. Nekādā gadījumā nedrīkst to dzīt jūrā, bakstīt, grūst vai kā citādi aiztikt. 

Svarīgi atcerēties, ka savvaļas dzīvniekam vislabākie apstākļi vienmēr ir tā dabiskā vide; tās ir viņa mājas un dzīvnieks ir spējīgs izdzīvot patstāvīgi jau no agra vecuma. 

Šādā gadījumā aicinām par to ziņot Dabas aizsardzības pārvaldei,

• rakstot uz e-pastu ronis@daba.gov.lv;
• zvanot, rakstot vai sūtot foto uz attiecīgo telefona numuru: 
  • Kurzeme +371 29461880 
  • Vidzeme +371 2629412 
  • Pierīga +371 26424972 

Nē, ja esat ziņojis par savainotu vai novārgušu roni, inspektors nav jāgaida. 

Par dzīvnieku līķu savākšanu nepieciešams ziņot pašvaldībai. Pašvaldības pienākumos ir uzturēt kārtību pludmalē, tostarp utilizējot dzīvnieku līķus.