2011. gads – pūšļu fuks (Fucus vesiculosus)
- 06.08.2011. Plkst. 20.00-24.00. Pie Pūsēnu kalna Baltijas jūras krastā, Nīcas pagasts
Latvijas augstākā kāpa Pūsēnu kalns (37m v.j.l.) atrodas Dabas parka „Bernāti” D galā. Sākot ar 17.gadsimtu, priežu mežu izciršanas rezultātā piekrastē sākās kāpu ceļošanas process, kas sevišķi bīstamus apmērus sasniedza laika posmā no 1785. līdz 1835.gadam, kad smilšu kalni apraka vairākas mājas, tajā skaitā arī „Pūsēnus”. Tā šī augstā kāpa ieguva savu nosaukumu. Lai apturētu postošo procesu, tika veikta vērienīga kāpu apmežošana.
Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados daļu Pūsēnu kāpas jeb kā vietējie iedzīvotāji sauc - Pūsēnu kalna noraka un smiltis izmantoja silikātķieģeļu ražošanai Liepājā. Rakšana ar ekskavatoru notikusi trīs maiņās – cauru diennakti. Darbi pārtraukti ap 1980.gadu, jo ražošanai piemēroti smilšu krājumi izsīkuši. Kad rakšanu pārtrauca, karjerā iestādīja priedītes.
- 13.08.2011. Plkst. 20.00-24.00. Mežainajās kāpās Baltijas jūras krastā Mērsrags
Mērsraga zemes rags (18,0 ha) - sauszemes izvirzījums Rīgas jūras līča rietumu piekrastē, ~ 2 km uz ziemeļiem no Mērsraga ciemata. Šaurā pludmale un zemūdens nogāze 3-12m dziļumā klāta ar akmeņiem. Apmēram 50 m no krasta atrodas Velna akmens, kura sašaurinātā augšdaļa (1,5 m) redzama virs ūdenslīmeņa. Citam akmenim sānos iedobe, tāpēc tas nosaukts par Velna pēdu. Pēc teikas, akmeņu rags cēlies, velnam taisot tiltu pāri Rīgas līcim.
Vairākus kilometrus smilšainā Mērsraga pludmale ideāli piemērota gan vasaras atpūtai pie jūras, peldoties, sauļojoties vai staigājot pa pludmali un priežu mežu, gan rudenī - ziemā vērojot vētru nodarītos nedarbus un ledus krāvumus.
Ieeja pasākumā par 2 gliemežvākiem!