Vai meža nozare pakļauta pārmērīgiem ierobežojumiem dabas aizsardzības dēļ?
Mežs ir viena no Latvijas dabas bagātībām, kas ilgstoši nodrošinājusi mūsu ikdienas dzīves kvalitāti, ļaujot baudīt meža sniegtos materiālos un nemateriālos labumus. Diemžēl aizvien vairāk novērojami centieni gūt tieši materiālo labumu, mežu saredzot vien kā kokmateriālu ieguves vietu, kas būtiski apdraud bioloģisko daudzveidību un mazina ekosistēmu pakalpojumus, ko varam gūt no bioloģiski vērtīga meža.
Dabas skaitīšanas laikā konstatēts, ka šobrīd bioloģiski vērtīgi ir tikai 10% no visiem mežiem, tie ir stipri sadrumstaloti un saglabājušies nelielās platībās vairs tikai nedaudzās lielajās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. No visas meža zemes tikai 0,6% ir izcilas kvalitātes mežu, bet lielāko daļu vairāk vai mazāk ir skārusi cilvēka ietekme, kas arvien pieaug. Katrā kailcirtē tiek zaudēta dabas daudzveidības sala, kas uz daudziem gadiem atstāj ietekmi arī uz pārējo meža dzīvo organismu sabiedrību, augsni, mikroklimatu un meža dabisko spēju regulēt sarežģītus dabas procesus. Diemžēl pēdējo piecu gadu laikā kailcirtēs ir zaudēti jau ~5 000 ha veco, bioloģiski vērtīgo mežu.
Bioloģiski vērtīgs, sugām un struktūrām bagāts mežs veidojas vismaz 70 gadus – netraucēti, bez cilvēka iejaukšanās, tajā sastopami dažādu vecumu un dimensiju koki, tostarp lēni augoši un dobumaini, arī sausokņi un kritalas, kā arī atvērumi vainaga klājā.
Lai gan meža zemes Latvijā aizņem 49% no valsts teritorijas, vairāk nekā puse no tiem ir jaunāki par 60 gadiem. Lai palielinātu bioloģiski vērtīgu mežu īpatsvaru, mežiem jāļauj augt, turklāt saglabājot tiem raksturīgās pazīmes – dažādu vecumu un dimensiju kokus, sausokņus un kritalas, kā arī mozaīkveida audzes struktūru. Jo tieši vecie koki nodrošina meža vides nepārtrauktību un kalpo par mājvietu dažādām dzīvo organismu sugām – sēnēm, sūnām, ķērpjiem, kukaiņiem, gliemjiem, sīkiem zīdītājiem un putniem.
Sadursme starp materiālajām vērtībām, ko aizstāv mežsaimniecības nozare, un nemateriālajām vērtībām, ko aizstāv dabas aizsardzības nozare, rosinājusi daudz dažādas diskusijas, arī nepatiesus apgalvojumus par “it kā kritiskiem aprobežojumiem” meža nozarei un “zaļākās valsts” titula piedēvēšanu Latvijai, kas jau labu laiku neatbilst vairs patiesībai.
Tālāk apkopoti trīs izplatītākie mīti un patiesība par aizsargājamajām mežu teritorijām.
