Augu un dzīvnieku sugu daudzveidības aizsardzībai un saglabāšanai pasaulē tiek veidotas Sarkanās grāmatas vai Apdraudēto sugu jeb Sarkanie saraksti - reģistri.
Latvijas Sarkanās grāmatas jaunā 3. redakcija vēl top. Par šo procesu vairāk var uzzināt tīmekļvietnē sarkanagramata.lu.lv
Tikmēr katru mēnesi aicinām iepazīties tuvāk ar kādu no grāmatā iekļauto augu un dzīvnieku sugām.
14. decembris darba diena, pārcelta no 23. decembra. 23. decembris brīvdiena
28. decembris darba diena, pārcelta no 30. decembra. 30. decembris brīvdiena
Caurumainā menegācija (Menegazzia terebrata)
Aug uz koku mizas galvenokārt vecos platlapju mežos ar paaugstinātu mitruma līmeni. Lielākā populācijas daļa sastopama Latvijas austrumu daļā, izklaidus valsts ziemeļu, centrālajā daļā un Kurzemes rietumdaļā.
Sugu apdraud vecu mežu ciršana un susināšana.
Eiropas platausis (Barbastella barbastellus)
Vasarā uzturas vecos platlapju un jaukta tipa mežos ar lielu atmirušu vai kalstošu koku daudzumu. Koku atlupusī miza un plaisas kalpo par paslēptuvēm. Ziemo dažādās pazemes mītnēs, tai skaitā pagrabos.
Sugu apdraud mežistrāde, kas samazina piemērotu dzīvotņu daudzumu un kvalitāti.
Avotu spārnene (Fissidens fontanus)
Sastopama dzidrūdens un barības vielām nabadzīgos ezeros uz smilšainas grunts, kā arī upēs uz dolomīta gabaliem un akmeņiem. Latvijā zināmas sešas atradnes.
Sugu apdraud ezeru un upju eitrofikācija un aizaugšana.
Biezstaru zemeszvaigzne (Geastrum triplex)
Aug ar lakstaugiem bagātos vecos mežos un parkos, nereti trupošu koku vai skudru pūžņu tuvumā. Zināmas tikai 10 atradnes Latvijas centrālajā un rietumu daļā.
Sugu apdraud mežizstrāde.
Zaļais krupis (Bufotes viridis)
Sastopams Latvijas centrālajā un austrumu daļā, atklātos, vairāk vai mazāk sausos sauszemes biotopos, nereti cilvēku apdzīvotu vietu tuvumā. Ūdenstilpēs uzturas tikai vairošanās laikā.
Sugu apdraud dzīvotņu pārveidošana un iznīcināšana, kā arī mirstība pavasara migrācijās, šķērsojot infrastruktūras objektus.
Priežu dižkoksngrauzis (Prionus coriarius)
Sastopams vecos un dabiskos mežos, kur tā kāpuri attīstās lielu dimensiju skujkoku un lapkoku sausokņu saknēs. Latvijā zināmas 11 atradnes, galvenokārt valsts dienvidaustrumos. Sugu apdraud vecu mežu, kā arī vecu, lielu dimensiju koku un sausokņu ciršana.
Apdzīvo purvus, purvu malas un purvainus mežus. Lido no jūnija līdz jūlija sākumam.
Latvijā pēdējo reiz konstatēts Pukšu purvā 1985. gadā, taču varētu būt sastopams piemērotos biotopos valsts ziemeļaustrumu daļā.
Apdzīvo sausas pļavas un smiltājus, kā arī piekrastes mežus. Latvijā aug galvenokārt Piejūras zemienē valsts centrālajā daļā, lielo upju grīvu rajonos.
Sugu apdraud zālāju nepietiekama apsaimniekošana un aizaugšana ar ekspansīvajām un invazīvajām sugām.
Par mājas strazdu mazliet lielāks bridējputns ar samērā īsu knābi. Tēviņš lielāks par mātīti.
Ligzdo mitros zālājos ar īsu zāli un dažādos purvos, bet migrācijas laikā sastopams dažādos iekšzemes mitrājos un jūras piekrastē.
Latvijā ligzdojošās populācijas lielums nav lielāks par pieciem pāriem.
Sugu apdraud mitrāju un palieņu nosusināšana un aizaugšana.
Apdzīvo nelielas ūdenstilpes ar labi attīstītu veģetāciju un saules apspīdētiem krastiem. Latvijā sastopams tikai dabas parkā Silene un Apguldes apkārtnē.
Sugu apdraud invazīvās sugas, dzīvotņu pārveidošana antropogēnu un dabisku faktoru ietekmē.
Bentiska jūras aukstūdens suga, kas apdzīvo dažādus grunts substrātus piekrastes ūdeņos līdz 300 m dziļumam.
Latvijas ūdeņos sastopama galvenokārt Rīgas līča akvatorijā.
Sugu apdraud ūdens temperatūras paaugstināšanās un eitrofikācija.
Aug daļēji noēnotās vietās uz karbonātisku pamatiežu un smilšakmens atsegumiem, bet atrasta arī uz seniem akmens žogiem un mūriem. Latvijā sastopama galvenokārt Daugavas ielejā no Aizkraukles līdz Pļaviņām un Bauskas apkārtnē.
Sugu apdraud cilvēka darbības un dabiskas izcelsmes iežu nogruvumi.