2020. gads – Zemeszvaigzne (Geastrum)
- 21.-31.07.2020. Plkst. 20.00 katru vakaru pa vienai 3 minūšu video darbnīcai.
- 01.08.2020. Plkst. 21.00. koncertfilma. Tiešsaistes pasākums.
Publicēts: 25.12.2020.
Zemeszvaigzne ir neliels pūpēdis ar ārējo apvalku, kurš plīstot un atveroties sadalās daivās, tā piešķirdams sēnei zvaigžņveida formu. Sēne nav ēdama, tā sastopama dārzos, mežos, visbiežāk grupās. Latvijā zemeszvaigznes sugas ir retas, lielākā daļa no tās sugām ir ierakstītas Sarkanajā grāmatā un Aizsargājamo sugu sarakstā.
Viens no Dabas koncertzāles idejas autoriem mūziķis Ingus Ulmanis: “Zemeszvaigznes un arī mūsu iepriekšējo varoņu nozīme šajā neparastajā 2020.gadā ir visizteiktāk sajūtama. Tieši šobrīd mūsdienu cilvēks saprot, cik nelielu daļu no visas dzīvās pasaules mēs aizņemam un cik ātri mainās sasteigtās ikdienas prioritātes. Mūsu varonis – zemeszvaigzne ir kā saziņas objekts ar pasauli, ko varam nosaukt par “Pelēko karaļvalsti”, kuru zinātniskajā pasaulē sauc par Micēliju – Sēņotni. Tā ir vesela fantastika, ko mums nākas atklāt lielajā dabas kopsakarā, to respektējot un reizē piedzīvojot neparastu ceļojumu pa hifu izveidotajām pazemes maģistrālēm.”
Sēņu pasaule ir tik daudzveidīga un krāsaina. Vai varam kaut ko no īsā un ātri gaistošā krāsainuma saglabāt? Izrādās, ka varam! Pats krāsošanas process nav pārāk sarežģīts, vienīgi jāzina, ko un kur meklēt, tad pamazām eksperimentējot sāk atvērties jauna – sēņu krāsu pasaule.
Info lapa "Krāsojam ar sēnēm" lejupielādei:
Izkaltušas, apļveidīgas vietas, kuru malās zāle ir kuplāka un aplī, kā rotaļās iedamas, aug sēnes. Senos laikos un pat mūsdienās šādu apļu veidošanos piedēvē dažādiem pārdabiskiem spēkiem. Bet kas patiesībā izsauc šo parādību?
Info lapa "Raganu aplis" lejupielādei:
Augu galvenais pavairošanās līdzeklis ir sēklas. Sēnes jeb to virs zemes redzamie augļķermeņi arī briedina kaut ko līdzīgu sēklām. Tikai tās sauc par sporām. Kad tūkstoši un miljoni sīko sporiņu nobriest, tās atraujas no sēnes un uzsāk savu ceļojumu.
Atsevišķas sporas ir mikroskopiski sīkas, taču biezā slānītī tās var saskatīt, veidojot sporu birumrakstu.
Info lapa "Miljards mazu sēnīšu" lejupielādei:
Sēņu un tām apkārt esošo augu attiecības ir pilnīga, abpusēji izdevīga draudzība jeb zinātniski izsakoties simbioze, kurai pat ir dots īpašs nosaukums MIKORIZA. Tas ir savdabīgs tīmeklis (internets), ar kura palīdzību notiek sazināšanās. Cik pamatīga ir šī sēņu un augu savienošanās? Varbūt viņi arī saprot viens otru?
Info lapa "Tas nav vienkārši tīkls" lejupielādei:
Alternatīva no koka gatavotam papīram ir sēņu papīrs – vienkāršs un jautrs veids, kā radīt skaistu un interesantu papīru.
Ja ir papīrs, vajag arī ar kaut ko rakstīt. Arī te sēnes var nākt palīgā. Vēl ne tik senā pagātnē tās izmantotas rakstīšanai. Tintei līdzīgā šķidruma pagatavošana ir vienkārša. Vēlies izmēģināt?
Info lapa "Cits papīrs un cita tinte" lejupielādei:
Zinātnieki Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā aktīvi eksperimentē, lai no sēņu micēlija iegūtu jaunus materiālus, piemēram, papīrs, mākslīgā āda.
Infografika "Praktiskās sēnes" lejupielādei:
Zinātnieki Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā aktīvi eksperimentē, lai no sēņu micēlija iegūtu jaunus materiālus, ko tālāk varētu izmantot gan ražošanas procesos, gan sadzīvē – jaunas bionoārdāmas plastmasas, izolācijas materiāli, iepakojums..
Infografika "Praktiskās sēnes" lejupielādei:
Parasti sēņu meklējumos gaidām uz siltu lietu, lai rasainā rudens rītā dotos uz gaišiem priežu siliem. Vasaras karstums un sausums vai ziemas aukstums un sniegi liek domāt – sēņu nav! Vai tiešām? Jā sēnes redzamo daļu – augļķermeņus tiešām neatradīsim vienmēr un visur. Tomēr sēnes ir! Smalkie, virspusē neredzamie micēlija pavedieni ir it visur un ne tikai mežos!
Infolapa "Sēnes ir augi vai dzīvnieki? " lejupielādei:
Infolapa "Tas viss ir sēnes" lejupielādei:
Iespējams, sēnēm ir jāpateicas par to, ka pirms vairākiem simtiem miljonu gadu dzīvība no jūrām un okeāniem varēja iznākt uz sauszemes un to apdzīvot. Bija laiks, kad lielākie sauszemes organismi bija tieši sēnes. Tās dominēja ainavā kā 6-8 m augsti stabi.
Infolapa "Sauszemes evolūcijas pionieri" lejupielādei:
2020. gada Dabas koncertzāles galvenā varone zemeszvaigzne nāk no pūpēžu saimes. Daži no tiem, piemēram, milzu apaļpūpēdis var izaugt gulošas aitas lielumā un saražot miljardiem sporu. Ja tās visas izdīgtu, ar viena augļķermeņa pēcnācējiem būtu pārklāta visa planēta Zeme!
Infolapa "Pufi un tauki" lejupielādei:
Geastrum sugas vārds, cēlies no Geo – kas nozīmē ‘zeme’, un astrum – kas nozīmē ‘zvaigzne’. Tātad zemeszvaigzne. Šo savdabīgo sēni nav grūti pamanīt, jo tai ir izteikts, zvaigznei līdzīgs izskats. Krāsas tomēr nav zvaigžņotas, tai ir dažādas brūngani pelēkas nokrāsas.
Infolapa "Geastrum (Zemeszvaigzne)" lejupielādei:
Mikoloģes Inita Dāniele un Diāna Meiere.
- MŪZIKAS AUTORI. Andris Sējāns, Ingus Ulmanis, Kaspars Tobis, Aigars Voitišķis, Anrijs Grinbergs un Rūdolfs Macats
- MŪZIĶI. Andris Sējāns (taustiņi, balss), Ingus Ulmanis (balss, ģitāra), Kaspars Tobis (taustiņi), Aigars Voitišķis (ģitāra), Anrijs Grinbergs (sitamie instrumenti), Rūdolfs Macats (taustiņi), Uldis Ziediņš (tenors, trombons), Gatis Gorkuša (trompete), Kalvis Etkins (mežrags), Raivis Magūrs (tuba).
- DEJOTĀJI. Liene Grava, Egija Abaroviča, Dzintars Krūmiņš
- FILMAS REŽISORS. Roberts Rubīns
- FILMAS PRODUCĒŠANA. VFS films
- SCENOGRĀFIJA. Roberts Rubīns, Marika Latsone, Arnis Vatašs
- STĀSTA AUTORS. Andris Sējāns