Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts ir vienīgā šāda veida īpaši aizsargājamā dabas teritorija Latvijā. Tā ir plaša teritorija, kurā starptautiski nozīmīgas dabas un ainaviskās vērtības tiek saglabātas nodrošinot ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību.
Lai kardināli uzlabotu ekoloģisko situāciju Salacas upes baseinā un Rīgas jūras līča Ziemeļvidzemes piekrastē, kā arī radītu priekšnoteikumus biosfēras rezervāta organizēšanai šajā teritorijā, 26.03.1990. Ministru Padome pieņēma lēmumu Nr.75 "Par Ziemeļvidzemes reģionālā dabas aizsardzības kompleksa izveidošanu un pasākumiem biosfēras rezervāta organizēšanai" . ZVRDAK teritorijas robežas nosaka Salacas upe un tās sateces baseins, kas ir vissvarīgākā lašu nārstošanas vieta Baltijas jūras baseina austrumu pusē. ZVRDAK dibināšanā dalību ņēmusi zinātniece A.Melluma, dzejnieks J.Peters un biologs I.Emsis.
1997. gada. 11. decembrī Saeimā pieņēma likumu par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu (ZBR).
1997. gada 15. decembrī tas tika atzīts par starptautiskas nozīmes aizsargājamu dabas teritoriju UNESCO programmas „Cilvēks un biosfēra” (MAB) ietvaros.
Biosfēras rezervāta darbības koordinēšanai, vietējo pašvaldību un citu interešu grupu iesaistīšanai izveidota ZBR konsultatīvā padome. Tās sastāvā ietilpst valsts iestāžu, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji.
2000.gada 10.oktobrī pieņemti MK noteikumi Nr.353 „Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.
2008.gadā SIA ELLE izstrādāja Ainavu ekoloģisko plānu ZBR teritorijai.
2009.gada 1.jūnijs - ZBR administrācija tika iekļauta Dabas aizsardzības pārvaldē, kā viena no struktūrvienībām.
2011.gada 1.februāris - apvienojot ZBR administrāciju un Gaujas nacionālā parka administrāciju, izveidota Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes rēģionālā administrācija, kas veic ZBR teritorijas pārraudzību.
