Svētciema akmeņu saliņas

• Ministru kabineta noteikumi Nr. 461 “Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem”
• Ministru kabineta noteikumi Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"

Teritorija ir izvietojusies Piejūras zemienē, Vidzemes piekrastē, Rīgas līča seklūdens zonā.

Dabas pieminekli pamatā veido zemūdens akmeņu krāvumu valnis, sastāvošs no magmatisko un metamorfo iežu laukakmeņiem, ko ledus krāvumi un pavasara vētras sastūmuši valnī. Valnis ir orientēts paralēli krastam - tā augstākās daļas garums ir 150 m, turpinājums abos galos sēklī. Parasti saliņas augstāk novietotie akmeņi ir redzami, bet reizēm atrodas zem ūdens. Lielāko akmeņu caurmērs ir 1 - 1,5 m. Saliņa, pēc nostāstiem, lēnām tuvojas krastam, to aizsargājot no viļņu iedarbības.

Iepretim saliņai jūras krastā izveidojusies līdz 300 m gara pļavu josla. Jūras krastā starp saliņu un krastu pie krasta izveidojies plakans valnis - bārs, kurš norobežo nelielu lagūnu. Ap 100 m no krasta ir otrs valnis, kas atrodas nedaudz zem ūdens un sastāv no granšainas smilts. Trešais valnis ir laukakmeņu saliņa - paralēls laukakmeņu krāvums. Ap 150 m garajam krāvumam katrā galā ir pa lielākam akmenim. Atsevišķās vietās valnim ir pazeminājumi, kur ūdens dziļums līdz 2 m.

Dabas pieminekļa teritorijā ģeoloģiskie procesi mūsdienās izpaužas, kā laukakmeņu pārvietošanās jūras ledus lauku kustības un torosu veidošanās rezultātā, kas parasti notiek pavasara vētru laikā, pēc bargākām ziemām.