Teritorija ir izvietojusies Sedas upes senlejā un ielejā, labajā pamatkrastā, Burtnieka līdzenumā, Ziemeļvidzemes zemienē.
Dabas pieminekli veido ala, ap 1,5 m augsta trīsstūra veida sprauga, kas, mazliet līkumodama, ietiecas smilšakmens klintī ap 4 m un tad pagriežoties pa labi, un turpinās vēl 2 m līdz kļūst tik šaura un zema, ka tajā vairs nevar iekļūt. Alas dibenu klāj no tās izplūstošā avota ūdens. Tā debits ir aptuveni 5 l/s.
Alu ietverošais atsegums ir neliels, līdz 5m augsts. Tas izveidojies Sedas pamatkrasta nogāzē pateicoties avota darbībai. Atsegumu veido sarkanīgs vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas smilšakmens. Iezis satur fosīlo zivju atliekas. Tajā kā atsevišķi lēcveida ieslēgumi ir kvartāra fluviglaciālā smilts un grants.
Pēc nostāstiem, atsevišķos hidroģeoloģiskā režīma apstākļos avots izdod rūcošas skaņas.
Ala veidojusies pa plaisām smilšakmeņos. Plaisu izcelsme, iespējams, saistīta ar leduslaikmeta šļūdoņa darbību, par ko liecina kušanas ūdeņu saskalotas smilts un grants ieslēgumi senajā smilšakmenī.
Pamatkrastu saposmo neliela sāngrava, virs pamatkrasta ir atsevišķas seklas kritenes, kas liecina par iespējamiem pazemes tukšumiem arī citviet.
Pirms piegulošā meža nociršanas, atsegumā ligzdoja zivju dzenīši. Teritorijā atrodas ES aizsargājami biotopi: smilšakmens atsegumi (8220), netraucētas alas (8310), nogāžu un gravu meži (9180*).
Vēl pagājušā gadsimta vidū cauri teritorijai vedis Kārķu – Ēveles ceļš un blakus bijis tilts pār Sedu. Vēsturiskais ceļš šobrīd izbeidzas pie upes blakus alai.
Smilšakmens atsegums ar prāvo avotu ir vienīgie šādi veidojumi plašā apkārtnē. Dabas veidojumu komplekss ir nozīmīgs arī ainavisko un dzīvās dabas vērtību dēļ. Avots ir valsts nozīmes pazemes ūdeņu monitoringa vieta.
