Teritorija ir izvietojusies Ziemeļvidzemes zemienē, Burtnieka līdzenumā, Salacas senlejas malā.
Dabas pieminekli veido Salacas labā pamatkrasta nogāze – līdz 18 m augsta krauja, kurā ir vidējā devona Živetas stāva Burtnieku svītas atsegumi. Dienvidu atsegums ir neliels, 10 m garš. Lielākais atsegums – 49 m garš un 8 m augsts, ar trim alām. Šis piemineklis atrodas nedaudz lejpus Burtnieku svītas stratotipiskiem griezumiem (Neļķu klintis un Skaņaiskalns).
Atsegumi ir labi saskatāmi no upes un arī no pretējā krasta. Smilšakmeņi un alas samērā labi izceļas uz Salacas un augu valsts fona.
Atseguma dienvidu daļā ir divas alas – Lāča ala (11 m gara, nogāzes lejasdaļā) un Cīruļa ala (8 m gara, nogāzes augšā), kas veidojušās gar 70 grādu slīpumā krītošām plaisām devona iežos; ziemeļu daļā ir Avotu ala ar divām ejām. Avotu ala ir kā 3 m plata un 3 m augsta niša ar 2 turpinājumiem. No Avotu alas abām ejām iztek strauti, no īsākās (ziemeļu) – ar lielāku ūdensdevi. Kopējais debits mērīts - aptuveni 1,4 l/sek, tai skaitā mazākā avotiņa - aptuveni 0,1 L/sek. Abi avoti nes kvartāra materiālu - karbonātiežu un kristālisko iežu granti. Ejas zemas - pusapļas līdz trīsstūrveidīgas, grīdu klāj avotu ūdens.
Smilšakmeņi ir smalkgraudaini, retāk vidēji rupjgraudaini, iesārti līdz sarkani griezuma pamatnē. Tajos, galvenokārt, ir muldveida slīpslāņojuma tekstūras ar 20-30 cm biezām slīpo slānīšu sērijām un paralēla slāņojuma tekstūras ar 60-80 cm biezām sērijām. Smilšakmeņos vietām ir vizlas kārtiņas uz slīpo slānīšu virsmām.
Burtnieku svītas pārsvarā smilšainie nogulumi ir uzkrājušies ūdens straumēs, par ko liecina granulometriskais sastāvs un slīpslāņojuma tekstūras. Vizlas kārtiņas uz slīpo slānīšu virsmas, slīpslāņojuma orientācija un citas pazīmes norāda uz paisuma-bēguma straumju ietekmi uz nogulu uzkrāšanos. Pēdējā laika darbos ir nostiprinājies uzskats, ka Burtnieku laikposmā drupu materiāls ir uzkrājies plūdmaiņu ietekmētās sērēs un zemūdens grēdās, kas attīstījās migrējošos kanālos, deltas līdzenuma zemūdens daļā.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājami biotopi: upju straujteces un dabiski upju posmi (3260), smilšakmens atsegumi (8220), netraucētas alas (8310) un veci vai dabiski boreāli meži (9010*).
Ģeovieta ir samērā populārs tūrisma objekts, kas pieejams, gan no upes, gan no garām ejošās Dauģēnu dabas takas.
