2020-10-27
Latvijas Universitātes pētnieki sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi veic lagūnu izpēti
Latvijas Universitātes pētnieki sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi šogad un nākamgad pētīs lagūnu teritorijas un to ekoloģisko stāvokli, kas ļaus būtiski papildināt zināšanas par lagūnu dabas vērtībām, bioloģisko daudzveidību un to ietekmējošiem faktoriem.
Lagūnas ir Latvijā reti sastopams ES nozīmes īpaši aizsargājams biotops. Tās ir daļēji vai pilnīgi no jūras ar smilšu strēlēm vai akmeņiem norobežotas seklas, dažāda sāļuma un apjoma ūdens platības. Ūdens sāļums variē no iesāļa līdz sāļam – atkarībā no nokrišņu daudzuma, iztvaikošanas, no svaiga jūras ūdens ieplūdes biežuma un daudzuma vētru laikā, kā arī īslaicīgas pārplūšanas ziemā.
Laikā no 2020. gada jūnija līdz 2021. gada septembrim pētnieku grupa no Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātņu nodaļas un Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Hidrobioloģijas laboratorijas īsteno projektu “Lagūnu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums”. Projekts tiek īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu un sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi.
Projekta mērķis ir veikt divu Latvijas lagūnu teritoriju (Mērsraga un Randu pļavu) izpēti, to esošā ekoloģiskā stāvokļa raksturošanai. Pētījuma ietvaros tiek analizēts lagūnu ūdens ķīmiskais sastāvs, sedimentu paraugi, ūdens bezmugurkaulnieku (makrozoobentosa) sugu sabiedrības, fitoplanktona sugu sastāvs, kā arī raksturota lagūnu veģetācija. Tādejādi tiek iegūti dati par sastopamo sugu sastāvu un daudzveidību, tostarp invazīvajām un īpaši aizsargājamām sugām.
Iegūtā informācija būtiski papildinās zināšanas par lagūnu dabas vērtībām, bioloģisko daudzveidību un to ietekmējošiem faktoriem, jo līdz šim Latvijā šādi kompleksi pētījumu nav veikti.
2020-10-23
Rosina noteikt aizsargājamas teritorijas statusu Anniņmuižas vēsturiskajiem stādījumiem un alejai
Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – Pārvalde) rosina noteikt vietējas nozīmes dabas pieminekļa statusu Anniņmuižas vēsturiskajiem stādījumiem Rīgā, lai tādā veidā dotu iespēju rūpēties par kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma saglabāšanu un saudzēšanu pilsētā.
Anniņmuižas parks atrodas Rīgā, Imantā un veidots 19. gadsimta beigās kā regulāra plānojuma muižas parks, taču līdz mūsdienām ir saglabājusies daļa no kādreizējās parka teritorijas. Parka teritorijā aug vairāki dižkoki – līdz šim uzmērīti un novērtēti 18 dižkoki un 10 potenciālie dižkoki, bet jau drīzumā Pārvalde plāno veikt atkārtotu teritorijas apsekošanu, lai izpētītu līdz šim neapzinātos dižkokus.
“Pilsētvide ir visagresīvākā attieksmē pret dabas daudzveidības saglabāšanu, ne tikai tādēļ, ka ēkas un komunikācijas dabai atņem tās teritorijas, bet arī tāpēc, ka šāda vide neveicina interesi bērnos un pieaugušajos par dabas vērtībām. Zaļās salas pilsētvidē ir viens no risinājumiem, kā rosināt dabas izpratni pilsētniekos,” pauž Pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns.
Anniņmuižas parka teritorijā konstatēti arī vairāki īpaši aizsargājamo augu, dzīvnieku un putnu sugu pārstāvji, piemēram, grieze (Crex crex), mazais mušķērājs (Ficedula parva), turpat netālu mitinās arī īpaši aizsargājamās sikspārņu sugas. Pārvalde skaidro, ka līdz šim detalizēta teritorijas izpēte par īpaši aizsargājamo sugu atradnēm nav veikta, taču tā nenoliedzami ir piemērota dažādu retu sugu dzīvotnēm, sevišķi tām, kas saistītas ar veciem kokiem – bezmugurkaulniekiem, putniem un sikspārņiem.
Lai nodrošinātu dabas vērtību un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, Pārvalde ir vērsusies Rīgas domē ar ierosinājumu Anniņmuižas vēsturiskajiem stādījumiem un alejai noteikt vietējas nozīmes dabas pieminekļa statusu. “Plānojot pilsētvidi, ir būtiski saglabāt publiski pieejamas zaļās teritorijas un šāds aizsardzības statuss Pārvaldes ieskatā ir visatbilstošākais, lai pilsētā varētu veikt kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma saglabāšanu un atbilstošu apsaimniekošanu,” uzsver A. Svilāns.
Anniņmuižas muižas dzīvojamai ēkai ir noteikts vietējas nozīmes kultūras pieminekļa statuss un Pārvalde uzskata, ka iespējams būtu nepieciešama arī kultūras pieminekļa robežu paplašināšana, iekļaujot tajā arī tuvējo teritoriju, kurā ietilpst parks un dīķis, kas dotu papildus aizsardzības statusu un iespēju dabas vērtību saglabāšanai.
2020-10-20
Par nēģu nelikumīgu zveju piespriež piespiedu darbu un piedzen 3480 EUR kompensāciju
Kurzemes rajona tiesa pagājušajā nedēļā piesprieda 80 stundu piespiedu darbu un nolēma piedzīt 3480 eiro kompensāciju no vīrieša, kuru Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk - Pārvalde) vides valsts inspektori šogad maija sākumā Pāces upē pieķēra upes nēģu nelegālā zvejā.
Veicot kontroli dabas liegumā, 7. maijā inspektors pamanīja, ka kāda persona Pāces upē nelikumīgi iegūst nēģus. Aizturot pārkāpēju, tas izmeta maisu ar nēģiem un aizmuka. Kopumā vīrietis bija noķēris 87 upes nēģus.
Upes nēģis ir ierobežoti izmantojama īpaši aizsargājama ūdensdzīvnieku suga, kuras ieguve Pāces upē ir aizliegta. Turklāt nodarījums tika pastrādāts laikā, kad dabā norisinās nēģu nārsts. Nārstojošu upes nēģu ieguve ne tikai samazina iznērsto ikru skaitu, bet arī cilvēku pārvietošanās ar kājām pa nārsta vietām bojā apaugļotos ikrus.
Izskatot krimināllietu, Kurzemes rajona tiesa secināja, ka pieķertais vietējais iedzīvotājs ir pārkāpis Sugu un biotopu aizsardzības likumu un izdarījis Krimināllikuma 110. panta 21daļā paredzēto pārkāpumu – bez atļaujas, lieguma periodā ieguvis ūdensdzīvniekus, turklāt to darījis īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.
Par šo nodarījumu tiesa viņam piesprieda 80 stundu piespiedu darbu, uz gandrīz 3 ar pusi gadiem atņēma autovadītāja apliecību, kā arī lēma piedzīt 3480 EUR kompensāciju par valstij nodarītajiem zaudējumiem.
Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas vadītāja Dace Sāmīte atzīmē, ka pārkāpumu atklāšana, kas saistīta ar nelikumīgu zivju ieguvi, ir sarežģīta un laikietilpīga, tāpēc šajā gadījumā ir gandarījums, ka lieta operatīvi tikusi virzīta gan valsts policijā, gan tiesā un tās izskatīšana nav ieilgusi uz vairākiem gadiem.
Upes nēģis ir Eiropas nozīmes īpaši aizsargājama suga. Latvijā tai ir īpaši aizsargājamas ierobežoti izmantojamas sugas statuss. Šī apaļmutnieku suga vairāk apdraudēta ir Baltijas jūras dienvidu un dienvidrietumu daļā. Mazāk apdraudētas ir jūras ziemeļu daļas populācijas, tāpēc tādās valstīs, kā, piemēram, Latvijā, Zviedrijā, Somijā joprojām upes nēģus var zvejot. Nēģis ir nozīmīgs Latvijas iekšējo ūdeņu zvejas objekts, tāpēc kopš 1960. gada tiek mākslīgi pavairots, ielaižot uz nārstu upēs virs aizsprostiem, bet 80. gados uzsākta arī to kāpuru ielaišana upēs.
2020-10-16
Sporta zāle dabā – atvērta 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā
Laikā, kad epidēmijas apturēšanai noteikto normu dēļ sportošana telpās ir ierobežota, izmantot visplašākās iespējas piedāvā dabas sporta zāle – tā ir atvērta 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā un ir bez maksas pieejama ikvienam.
Viegls skrējiens pa meža takām, brauciens ar velosipēdu, lokanības vingrojumi pļavā – iespēju ir daudz un to izmantošanai nevajag ne abonementu, ne iepriekšēju pierakstu, atliek tikai izvēlēties virzienu, aktivitātes veidu un doties. Dabas aizsardzības pārvalde ir izveidojusi takas desmitiem kilometru garumā, kurās var nodarboties ar nūjošanu, skriešanu, ātrām pastaigām, velobraukšanu. Plašs ceļu un taku tīkls izvēlētajām aktivitātēm ir pieejams arī ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, ievērojot īpašumtiesības un vispārpieņemtās uzvedības normas.
Jau pavasarī, ārkārtas stāvokļa laikā, kad spēkā bija dažādi ierobežojumi, pierādījās, ka iedzīvotāji ļoti labprāt dodas dabā ne tikai, lai iepazītu dažādus neparastus objektus un dabas vērtības, bet arī lai aktīvi nodarbotos ar sportu. Turklāt rudens ir īpaši piemērots laiks, lai dotos dabā, jo nav spēkā dažādi ierobežojumi, kas iepriekš bija noteikti, lai sargātu putnus ligzdošanas laikā vai īpaši jutīgos augus no antropogēnās slodzes.
Arī pašlaik tas ir iespējams, ievērojot visas noteiktās epidemioloģiskās drošības normas – nerīkot sacensības, ievērot 2 metru distanci, dezinficēt rokas, dodoties uz izvēlēto maršrutu ar sabiedrisko transportu, vilkt mutes un deguna aizsegu.
Izvēlēties sev interesējošo maršrutu ērti būs, izmantojot Dabas aizsardzības pārvaldes mobilo lietotni “Dabas tūrisms”. Tā sniedz iespēju īsā laikā saplānot dienu skaistai pastaigai vai izbraucienam dabā. Lietotne palīdz rast atbildes uz jautājumiem – kur šodien doties vai ko darīt, jo tajā ir vairāk nekā 400 dažādu dabas tūrisma galamērķu - gan dabas takas, gan skatu vietas, torņi, visā Latvijas teritorijā. Lietotnes saturs ir sakārtots vairāk nekā 20 dažādās kategorijās, kas ļauj ērti izvēlēties sev piemērotāko veidu ceļošanai dabā.
Mobilo lietotni "Dabas Tūrisms" var lejupielādēt:
2020-10-16
Akcijā “Darīt digitāli – Tavs jaunais dzīvesveids!” mudinās izmantot e-pakalpojumus
No š.g. 19. oktobra līdz 25. oktobrim aicinām iesaistīties ikgadējā akcijā “Dienas bez rindām”, kurai šogad esam devuši jaunu vadmotīvu “Darīt digitāli – Tavs jaunais dzīvesveids!” (turpmāk – akcija).
Akciju organizē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) sadarbībā ar iestādēm, pašvaldībām un bibliotēkām visā Latvijā. Akcija norisinās integrētās komunikācijas un mācību aktivitāšu programmas “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!” ietvaros.
Šā gada pavasarī Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija strauji mainījusi sabiedrības paradumus, veicinot pakalpojumu pieteikšanu attālināti – telefoniski vai elektroniski. Liela daļa iestāžu klientu apkalpošanu klātienē veic tikai pēc iepriekšējā pieraksta, bet atsevišķas iestādes ir pārgājušas uz pakalpojumu sniegšanu pilnībā attālināti. Tādējādi arī akcijas nosaukums “Dienas bez rindām” ir zaudējis savu aktualitāti, tā vietā vēlamies uzsvērt, ka darīt digitāli – tas ir mūsdienīgi, ērti, ātri, vienkārši un droši.
Akcijas mērķis ir nemainīgs – mudināt sabiedrību pieteikt valsts un pašvaldību iestāžu pakalpojumus elektroniski, kā arī izmantot valsts piedāvātos digitālos rīkus (e-paraksts, e-adrese u.c.) ikdienas dzīves situāciju ērtākai un ātrākai risināšanai tiešsaistē.
Arī Dabas aizsardzības pārvaldes pakalpojumi pieejami tiešsaistē, iepazīties ar dažādiem dzīves situāciju aprakstiem saistībā ar dabas un vides aizsardzību var šeit>>>,
savukārt informācija par Pārvaldes pakalpojumiem pieejama šeit>>>.
Šogad akcijas ietvaros visas aktivitātes noritēs attālināti – katru dienu (no pirmdienas līdz piektdienai) paredzēti tiešsaistes semināri, kuros stāstīs un rādīs dažādus digitālos risinājumus, ko piedāvā valsts un pašvaldību iestādes dažādu dzīves situāciju risināšanai, atvēlot katru dienu noteiktai tēmai (digitālie rīki, kultūra, nodarbinātība, uzņēmējdarbība, vides aizsardzība). Visi vebināri būs skatāmi programmas “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!” vietnēhttps://mana.latvija.lv/un programmas profilos sociālajos tīklos. Visu vebināru video ieraksti būs pieejami sociālajā tīkla Youtube.com kontā @Latvija.lv.
Arī šogad tiks piedāvāta unikāla iespēju – ikvienam interesentam piedalīties tiešsaistes viktorīnā ar jautājumiem par e-pakalpojumiem un digitālajām iespējām. Viktorīna būs anonīma, bet, ja dalībnieks vēlēsies piedalīties balvas izlozē, būs iespējams norādīt vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju. Savukārt sociālo tīklu lietotājiem būs iespēja piedalīties foto vai video konkursā “Digitālais plecs”, kurā aicināsim rādīt, kā cilvēki palīdz viens otram apgūt dažādus valsts piedāvātos digitālos rīkus un e-pakalpojumus. Konkursa noteikumi tiks publicēti mana.latvija.lv un sociālajos tīklos.
Akcija “Darīt digitāli – Tavs jaunais dzīvesveids!” (iepriekš – Dienas bez rindām) tiek rīkota jau sesto gadu. 2019. gada akcijā “Dienas bez rindām” sniegts vairāk kā 5 tūkstoši konsultāciju par e-pakalpojumiem. Akcijā piedalījās rekordliels skaits valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī to filiāles visā Latvijā, kopumā – 340. Kā liecina pērnā gada akcijas dalībnieku aptauja, 92% klientu pēc konsultācijas saņemšanas veidojusies lielāka izpratne par e-pakalpojumu izmantošanas ieguvumiem. Akcijas partneriestādes, minot galvenos iemeslus, kāpēc apmeklētāji atsakās no e-pakalpojumu lietošanas, izcēla digitālo prasmju trūkumu, ieradumu konsultēties klātienē, pārpratumu vai kļūdu iespējamības samazināšanu.
Pilna informācija par akciju pieejama vietnē https://mana.latvija.lv/darit-digitali-tavs-jaunais-dzivesveids/.
2020-10-12
Dabas aizsardzības pārvalde uz laiku pārtrauc klientu apkalpošanu klātienē
Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju saistībā ar Covid-19 izplatību un Valsts kancelejas ieteikumus par darba organizēšanu šajā laikā, Dabas aizsardzības pārvalde no otrdienas, 13. oktobra visā Latvijā pārtrauc klientu apkalpošanu klātienē.
Iedzīvotāji Pārvaldes pakalpojumus var saņemt elektroniski, informācija par pakalpojumiem atrodama mūsu tīmekļa vietnes sadaļā Pakalpojumi>>>. Klientiem konsultācijas tiks sniegtas telefoniski vai e-pastā, bet galējas nepieciešamības gadījumā pieņemšanu organizēs pēc iepriekšēja pieraksta.
Pārvalde dokumentus pieņems parakstītus ar drošu elektronisko parakstu, nosūtītus uz e-pastu pasts@daba.gov.lv vai teritoriālajām struktūrvienībām:
- Vidzemes reģionālā administrācija: vidzeme@daba.gov.lv
- Kurzemes reģionālā administrācija: kurzeme@daba.gov.lv
- Pierīgas reģionālā administrācija: pieriga@daba.gov.lv
- Latgales reģionālā administrācija: latgale@daba.gov.lv
Šāds darba režīms ir noteikts līdz 30. novembrim vai turpmākiem rīkojumiem.
Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai par epidemioloģisko situāciju un noteiktajiem piesardzības pasākumiem. Savukārt par aktuālo informāciju par pakalpojumu pieejamību un pasākumu norisi informēsim Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē www.daba.gov.lv un sociālajās platformās.
Jau iepriekš pateicamies iedzīvotājiem par izpratni!
2020-10-08
Liepājas ezera un Dunikas dabas liegumos medniekus pieķer svina munīcijas izmantošanā
Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) valsts vides inspektori sadarbībā ar Valsts Meža dienestu šonedēļ pārbaudes laikā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Liepājas pusē pieķēra vairākus medniekus, kuri zosu medīšanai lietoja svina munīciju un pusautomātiskos ieročus.
Viens no pārkāpumiem konstatēts dabas liegumā “Dunika” Rucavas novadā - mednieks bija nomedījis četras sējas zosis, izmantojot mākslīgu gaismas avotu un pusautomātisko ieroci ar kopējo patrontelpas ietilpību lielāku par trim patronām un svina munīciju. Vēl divi pārkāpumi konstatēti dabas liegumā “Liepājas ezers” Grobiņas novadā - arī tur tika medīti ūdensputni, izmantojot pusautomātisko ieroci ar kopējo patrontelpas ietilpību lielāku par trim patronām un svina munīciju.
Svina munīcija putnu medībās ir aizliegta lielākajā daļā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, kā arī kopumā Eiropas Savienība mudina pāriet uz bezsvina munīciju. Svina munīcija nonāk dabā un uzkrājas, kā rezultātā tā nokļūst dzīvniekos un putnos, un ir iemesls to bojāejai. Visvairāk svina munīcijas dabā nonāk tieši putnu medību laikā.
“Medības izmantojot mākslīgu gaismas avotu uzskatāmas par īpaši neētiskām, jo dzīvnieks ar gaismu tiek apžilbināts un uz brīdi zaudē orientēšanās spējas, kā rezultātā vieglāk nomedījams,” stāsta Pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas vadītāja Dace Sāmīte.
Par konstatētajiem pārkāpumiem ierosināti administratīvo pārkāpuma procesi un par katru pārkāpumu tiks piemērots sods atbilstoši Administratīvās atbildības likumam.
Par medīšanu, izmantojot aizliegtus medību līdzekļus un rīkus, Valsts mežu dienests var piemērot naudas sodu no astoņām līdz simt naudas soda vienībām, nosakot medību tiesību izmantošanas aizliegumu uz laiku līdz vienam gadam. Medību likums aizliedz izmantot mākslīgos gaismas avotus ūdensputnu medībās, kā arī nav ļauts lietot nakts redzamības tēmēkļus ar elektronisko palielinājumu vai attēla pārveidošanu. Tāpat likums liedz izmantot pusautomātiskos šaujamieročus, kuru patrontelpas kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām.
Par svina munīcijas lietošanu ūdensputnu medībās īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, Dabas aizsardzības pārvalde var piemērot naudas sodu no sešām līdz divsimt naudas soda vienībām.
2020-10-06
Ar pārgājienu un velobraucienu noslēgsies visas vasaras garumā notikušās Slīteres Ceļotāju dienas
Ar pārgājienu un velobraucienu sestdien, 10. oktobrī noslēgsies visas vasaras garumā noritējušās Slīteres Nacionālā parka Ceļotāju dienas, kas vairāku mēnešu garumā dažādos pasākumos iepazīstināja ar šīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vērtībām.
Slīteres Ceļotāju dienas šogad notika citādi, nekā ierasts iepriekšējos desmit gadus – epidemioloģiskās situācijas dēļ nenotika viens liels pasākums vasaras sākumā, kā ierasts, bet gan dažādi mazāki pasākumi brīvā dabā norisinājās vairāku mēnešu garumā. Jau aizvadīti 11 dabas izziņas pārgājieni zinošu ekspertu vadībā un to kopējais dalībnieku skaits sasniedz 150 cilvēku.
Slīteres Ceļotāju dienu Vasaras garumā divi noslēdzošie dabas un kultūrvides izziņas pārgājieni būs zelta rudens laikā, sestdien, 10.oktobrī. Abi pasākumi būs bez maksas. Jārēķinās tikai ar apskates objektu ieejas maksa, ja tādi maršrutā ir.
Velobrauciens “Baron bōgans” sāksies plkst. 11.00 pie Dundagas pils un aptuveni 40 km garais “bōgans” jeb loks aizvedīs uz interesantām un ievērības cienīgām Dundagas tuvākās apkārtnes vietām – Pāces vilnas fabriku, Peldangas alu labirintu, Valpenes piramīdu, Kubalu skolas muzeju un leģendārā dundadznieka Krokodilu Harija (Arvīda Blūmentāla) dzimtājām Būdenu mājas. Velobraucienam iepriekšēja pieteikšanās obligāta pie pārgājiena vadītājas Guntas pa tālruni 29172814 vai, rakstot uz e-pastu gunta@dundaga.lv.
Savukārt pārgājiens “Kaļķupes pilskalni un dabas jaukumi” norisināsies pa dabas lieguma “Dižkalni un Kaļķupes ieleja” teritoriju. Tā sākums ir plkst.11.00 uz ceļa V1367 pie dabas lieguma “Kaļķupes ieleja” zīmes ceļa labajā pusē, braucot virzienā no Kaļķiem uz Puiškalnciemu.
Karte>>> Kopš 2018. gada Kaļķupes ielejas dabas liegums kļuvis par vēl vienu atzītu pilskalnu bagātāks līdzās labi zināmajam un ar vietējo kultūrvēsturi bagāti apvītajam Puiškalna pilskalnam. Pārgājienā plānots apmeklēt gan jaunatklāto Kaļķu vārdā saukto pilskalnu, gan izteiksmīgo Puiškalnu un tā tuvējo “Īvnieku” mājvietu. Ceļā pa gravām un nogāzēm vedīs, stāstīs un dabas vērtības rādīs Kaļķu pilskalna atradēja, Kaļķupes ielejas dabas vērtību eksperte, bioloģe un ilggadēja Puiškalna sakopšanas talku dalībniece Rūta Abaja.
Iepriekšēja pieteikšanās obligāta pa telefonu 28385025 vai uz e-pastu andra.ratkevica@daba.gov.lv.
Slīteres Ceļotāju dienas ik gadus kopš 2010. gada rīko Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Dundagas novada pašvaldību. Aktuālā informācija par pasākumiem pieejama Slīteres Nacionālā parka Facebook lapā un vietnē www.sliteresdiena.lv.
2020-10-05
Top Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plāns
Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā ir sākta Ķemeru Nacionālā parka (ĶNP) dabas aizsardzības plāna izstrāde un 22. oktobrī plkst. 17.00 ikviens interesents tiek aicināts piedalīties plāna uzsākšanas videokonferencē, kurā būs iespēja tiešsaistē uzdot jautājumus plāna izstrādātājiem un iesaistītajām institūcijām.
No 19. līdz 23. oktobrim ikviens varēs iepazīties ar dabas aizsardzības plāna izstrādes kārtību un mērķiem, ĶNP vispārējo informāciju, kā arī iesūtīt jautājumus plāna izstrādātājiem, rakstot ziņu uz kemeri@enviro.lv.
ĶNP ir 36184 ha liela Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklā iekļauta teritorija, kā arī par starptautiski nozīmīgu atzīts mitrājs, kas iekļauts Ramsāres konvencijas vietu sarakstā. ĶNP ir, nacionālā un starptautiskā līmenī bioloģiski ļoti vērtīga teritorija. Nacionālais parks izveidots, lai saglabātu šīs teritorijas dabas, kultūrvēsturiskās un kurortoloģijas vērtības, lai aizsargātu minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus, kā arī veicinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību un tādējādi saglabātu teritorijas bioloģiskās un ainaviskās vērtības.
ĶNP aptver tik plašu teritoriju, ka atbilstoši pašreizējam administratīvi teritoriālajam iedalījumam, atrodas Babītes novada Salas pagastā, Engures novada Lapmežciemā un Smārdes pagastā, Jelgavas novada Valgundes pagastā, Tukuma novada Džūkstes un Slampes pagastā un Jūrmalas pilsētā.
Nacionālais parks dibināts 1997.gadā un kopš 2001.gada tam izveidots to regulējošs likums “Ķemeru nacionālā parka likums”. Kopš 2011.gada 1.februāra parka pārvaldi īsteno Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālā administrācija.
ĶNP no 2002. līdz 2019. gadam ticis īstenots līdzšinējais dabas aizsardzības plāns un pēc tajā apkopotajiem datiem, nacionālā parka dabas vērtības veido meža, purvu, ūdeņu, pļavu u.c. biotopi, kuros konstatētas 897 vaskulāro augu sugas, 207 sūnu sugas, 586 sēņu sugas, 148 ķērpju sugas, 237 putnu sugas, 18 medījamo dzīvnieku sugas, 8 sikspārņu sugas, vismaz 4 kukaiņēdāju sugas, 7 peļveidīgo grauzēju sugas un 3100 kukaiņu sugas (23% no Latvijas zināmo kukaiņu faunas). ĶNP konstatēti 26 Eiropas Savienībā (ES) īpaši aizsargājami biotopi.
Aicinām ikvienu interesentu iesaistīties plāna izstrādē un piedalīties sanāksmē, lai saņemtu aktuālo informāciju un savlaicīgi paustu konstruktīvu viedokli par turpmāko teritorijas apsaimniekošanu un izmantošanu!
Plānu Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā izstrādā SIA “Enviroprojekts” (Mazā Nometņu iela 31, Rīga, LV-1002, tālrunis 25641455, www.enviro.lv). Sīkāka informācija par plāna izstrādi, videokonferences norisi un pieslēgšanos pieejama vietnē www.enviro.lv (sadaļā “Ķemeru Nacionālais parks”).
Dabas aizsardzības plāna izstrāde tiek veikta dabas skaitīšanas jeb ES Kohēzijas fonda projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” Nr. 5.4.2.1/16/I/001 ietvaros.
ĪADT plānu izstrāde ir viena no dabas skaitīšanas jeb Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” veicamajiem uzdevumiem. Paralēli tiek kartēti biotopi un izstrādāti pieci sugu aizsardzības plāni. Aktuālā informācija par visām aktivitātēm, kas jāīsteno līdz 2023. gada nogalei, pieejama vietnē www.skaitamdabu.gov.lv, kā arī www.daba.gov.lv un www.varam.gov.lv.
2020-10-02
Tapis iedvesmojošs video par garo distanču pārgājienu maršrutu Mežtaka
