Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija ir apstiprinājusi aizsargājamo ainavu apvidum (AAA) “Augšdaugava” dabas aizsardzības plānu līdz 2036. gadam. Lai gan plānam ir ieteikuma raksturs, tas kalpo kā pamatojums finanšu resursu piesaistei dabas vērtību uzturēšanai, apsaimniekošanai, atjaunošanai, kā arī var atvieglot dažādu atļauju un saskaņojumu saņemšanu. Plāns ikvienam pieejams Dabas aizsardzības pārvaldes vietnē.
Dabas aizsardzības plāns izstrādāts, lai saskaņotu dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, ainavas un kultūrvēstures un reģiona attīstības intereses. Plānā ir izvirzīti ilgtermiņa un īstermiņa mērķi, apkopoti priekšlikumi sugu un biotopu aizsardzībai un izstrādāts īpaši aizsargājamās dabas teritorijas apsaimniekošanas pasākumu plāns.
Plānā iekļauti priekšlikumi teritorijas funkcionālajam zonējumam un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, kas sekmētu vērtībām atbilstošāku teritorijas apsaimniekošanu un dabas, ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanos.
Daugavas augštece Latvijā ir saglabājusies kā pēdējais cilvēka saimnieciskās darbības relatīvi maz ietekmētais upes ielejas posms, tādēļ ir svarīgi arī turpmāk to pēc iespējas mazāk pārveidot, lai saglabātu šeit sastopamās sugas, biotopus un ainavu. Līdz ar to AAA “Augšdaugava” apsaimniekošanas ideālais jeb ilgtermiņa mērķis ir saglabāt AAA “Augšdaugava” dabas un kultūrvēsturiskās vērtības – cilvēka neizmainīto Daugavas upes posmu un upei pieguļošo teritoriju, aizsargājot tās ainavisko struktūru, kā arī biotopu un sugu daudzveidību, vienlaikus veicinot teritorijas ilgtspējīgu attīstību un līdzsvarojot dabas aizsardzības, kultūrvēsturisko vērtību aizsardzības un sociālekonomiskās intereses. Dabas aizsardzības plāna darbības periodam izvirzīti 26 īstermiņa mērķi, kas ietver administratīvos un organizatoriskos aspektus, dabas vērtību aizsardzību un apsaimniekošanu, sabiedrības izglītošanu un informēšanu, tūrisma un atpūtas organizēšanu, ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību apsaimniekošanu, izpēti un monitoringu.
Vēsturiski mainoties apdzīvojuma struktūrai, politiskajai un reliģiskajai varai un tirdzniecības aktivitātēm, AAA “Augšdaugava” ir veidojusies apbūves un etniskā ziņā daudzveidīga, apdzīvota aina. Līdz ar to viena no teritorijas unikālajām iezīmēm un vērtībām ir dažādu vēstures posmu kultūras (vēstures un arheoloģijas) pieminekļu ievērojamais blīvums. Dabas un cilvēka saimnieciskā darbības mijiedarbība šajā teritorijā ir veidojusi unikālu ainavu gar Daugavas krastiem. Vietējai sabiedrībai ir būtiska nozīme AAA “Augšdaugava” turpmākajā ainavas un dabas vērtību apsaimniekošanā un saglabāšanā.
AAA “Augšdaugava” teritorijā ietilpst vairāki atsevišķi dabas objekti, kas kalpo arī kā tūrisma galamērķi – dabas parks “Daugavas loki”, ģeoloģiskie veidojumi “Adamovas krauja”, “Daugavas vārti”, “Mālkalnes avoti”, “Sandarišku karengravas”, “Sproģu gravas”, “Viļušu avots”, kā arī dendroloģiskie stādījumi Hoftenbergas parks, Juzefovas parks un Rozališķu parks.
AAA “Augšdaugava” kā vienota teritorija ir izveidota 1999. gadā, lai saglabātu izcilas kultūrainaviskās un dabaszinātniskās vērtības Daugavas ielejā un tās apkārtnē. Šobrīd AAA “Augšdaugava” ietilpst Augšdaugavas un Krāslavas novados un robežojas ar Baltkrieviju.
Kopš 2004. gada AAA “Aušdaugava” ir iekļauts Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamo teritoriju Natura 2000 tīklā kā īpaši aizsargājamo sugu, tai skaitā putnu, un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības teritorija. 2011. gada 25. februārī AAA “Augšdaugava” tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā.
Plānu Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā izstrādāja Latvijas Universitāte ES Kohēzijas fonda finansētā projektā “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” jeb “Dabas skaitīšana”.