Teritorija ir izvietojusies Salacas senlejā, Rīgas līča ieplakas Piejūras līdzenumā, Viduslatvijas zemienē.
Dabas pieminekli veido Salacas senlejas un ielejas posms ar krāšņiem vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas smilšakmens un dolomītsmilšakmens atsegumiem abos upes krastos. Salacas senleja veidojusies leduslaikmeta noslēgumā, pirms aptuveni 13 000 gadiem, kad ledus kušanas ūdeņi, plūstot zem ledāja mēles dienvidu virzienā, erodēja pamatiežus. Neilgu laiku pēc ledāja nokušanas, teritoriju klāja Baltijas Ledus ezera ūdeņi, bet pēc Ledus ezera līmeņa pazemināšanās, senlejā izvietojās Salacas ieleja. Salacas straume tai laikā bagātīgi nesa smilts materiālu, kas izgulsnējās senlejas ietvaros, veidojot izteiktu upes II virspalu terasi.
Pats Pietrags ir smilšakmens izcilnis, ko upes līkums apliec no trim pusēm. Tas atrodas lielākā atseguma augšgala posmā, kas gar Salacas kreiso krastu, ar nelieliem pārtraukumiem, stiepjas 440 m garumā. Atsegums augstākajās vietās paceļas līdz 7 m virs Salacas līmeņa un ietiecas līdz 2 m zem upes virsmas. Abos upes krastos, bez lielākā atseguma, atrodas vēl vismaz 10 mazāki smilšakmens un dolomītsmilšakmens atsegumi. Atsegumos novērojamas izteiktas, lēzenas (krituma leņķis 20-35o) plaisas, kuru kritums ir austrumu un ziemeļaustrumu virzienā. To veidošanās, iespējams, ir izskaidrojama ar šļūdoņa spiedienu no rietumu puses. Pa atsevišķām plaisām ir veidojušās alas un nišas. Kopumā, atsegumos atrodas 3 nelielas, līdz 5 m garas aliņas (visas Salacas kreisajā krastā) un lielāks skaits nelielu nišu.
Cietais dolomīta cements smilšakmeņos ir izplatīts starpslāņu, lēcu un neregulāru ieslēgumu veidā. Kopumā, tas cementē nelielu daļu smilšakmens griezuma un vairāk ir novērojams atsegumu augšdaļā. Salacas labajā krastā, 4-5 metrus virs upes līmeņa ir plaša, līdzena virspalu terase.
Teritorijā atrodas ES aizsargājami biotopi - smilšakmens atsegumi (8220), eitrofas augsto lakstaugu audzes (6430), upju straujteces un dabiski upju posmi (3260), Veci vai dabiski boreāli meži (9010*) un nogāžu meži (9180*). Atsegumos atrodas lielākā krasta čurkstu (Riparia riparia) alu kolonija Salacas baseinā – vismaz 300 aliņu, kā arī vismaz 10 zivju dzenīšu (Alcedo atthis) aliņas. Uz nobirām un karnīzēm sastopami atvašu saulrieteņi (Jovibarba sobolifera).
Kopumā krāšņie smilšakmens atsegumi kopā ar senleju, Salacas ieleju, upes terasi, mežiem un pļavām veido izcili izteiksmīgu un estētiski augstvērtīgu ainavu - īpašu teritoriju gan no ģeoloģijas, gan bioloģijas viedokļa.
