Teritorija ir izvietojusies Piejūras zemienē, Baltijas Ledus ezera krasta veidojumu joslā, Svētupes ielejā.
Dabas piemineklis ietver vidējā devona Živetas stāva Burtnieku svītas smilšakmeņu atsegumus ar palielām alām Svētupes labajā krastā pie Kuiķuļiem. Alas ir nozīmīgas kā arheoloģisku atradumu vieta.
Dabas pieminekli veido vairāki, no 2,5 līdz 6,5 m augsti atsegumi Svētupes labā krasta nogāzē. Krauja ir samērā stāva, ar kopējo augstumu līdz 15 m, ar vairākām nišām un ziemeļu daļā ir divas lielas alas. Uz rietumiem no teritorijas ir vēl viens, ap 64 m garš atsegums Svētupes kreisajā krastā.
Lībiešu Upurala ir ar 2,9 m augstu un 3,3 m platu ieeju, alas dziļumā ir trīs atzari. Pēc G. Eniņa uzmērījumiem, lielākā ala ir bijusi 46 m gara. 2015. gada apsekojuma laikā ala aiz ieejas veido trīs ejas: dienvidu (labais atzars) 4,6 m garumā, centrālais – vismaz 19 m garumā un ziemeļu (kreisais) 8,6 m garumā. Alas griestos ir vairāki vertikāli tuneļi – "skursteņi". Otra ala ir īsāka, līdz 20 m gara. Nedaudz lejpus upuralas, nelielā, 4 m garā un 2 m augstā atsegumā ir plata niša (garums 2,2 m, platums 1,4 m, augstums 1,7 m).
Atsegumu virknes kopējais garums ir 330 m un augstums līdz 6,5 m.
Lielākā daļa atsegumu nav augsta, tomēr vietām atsegumi sasniedz pat 6,5 m un ir labi saskatāmi no upes un pretējā krasta.
Smilšakmeņu klintis labi izceļas uz Svētupes un augu valsts fona, būtiski bagātinot ainavu.
Dabas piemineklī atrodas smalkgraudains līdz vidēji rupjgraudains, iesārts un dzeltenīgs slīpslāņots un horizontāli paralēli slāņots smilšakmens, ar plānām slīpo slānīšu sērijām, galvenokārt, ar vizlas kārtiņām uz slīpajiem slānīšiem vai ar ripsnojuma zīmēm.
Smilšakmeņu slāņkopa ir uzkrājusies devona Burtnieku laikposma vidū, seklā jūrā, plūdmaiņu ietekmētās zemūdens grēdās un sēkļos, migrējošos kanālos, deltas līdzenuma zemūdens daļā.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājami biotopi: upju straujteces un dabiski upju posmi (3260 ), smilšakmens atsegumi (8220) un netraucētas alas (8310). Dabas pieminekļa teritorijā atrodas divi dižkoki - priedes.
Objekts ir arī arheoloģisks piemineklis (kopš 1967. gada) un šeit atrasti petroglifi un dažādi ziedojumi, tā ir arī vienīgā ala, kur kopā atrasti petroglifi un senlietas.
Atsegumi ir pakļauti pakāpeniskas aizaugšanas riskam un lielai antropogēnai slodzei, jo tie ir iecienīts tūrisma objekts.
