Teritorija ir izvietojusies Laņģupītes senlejas malā, Burtnieka līdzenumā, Ziemeļvidzemes zemienē.
Dabas pieminekli veido ala un vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas smilšakmens atsegums. Ala un atsegums veidojušies leduslaikmeta noslēgumā, pirms aptuveni 13 000 gadiem, kad ledus kušanas ūdeņi, plūstot zem ledāja mēles dienvidu virzienā, izskaloja Laņģupītes senleju un, iespējams, daļēji izveidoja arī pašu alu. Ala veidojusies pa slīpām, aptuveni 50 grādu slīpumā, uz ziemeļaustrumiem krītošām plaisām.
Gudzonu alas galvenā eja ir aptuveni 18 m gara, eju kopgarums 27 m. Plašākā telpa atrodas tūlīt aiz sašaurinātās ieejas. Dziļumā ala sašaurinās un pazeminās, un eju aizpilda stāvošs ūdens. Ieejas daļa sastāv no divām plašām nišām, ko savieno šaura un zema eja. Alas griestos atrodas vairāki līkumoti un sazaroti caurumi – kas atgādina skursteņus, bet to izcelsme nav īsti skaidra.
Alas sienas smilšakmenī novērojams slīpslāņojums un savdabīgas slāņojuma deformācijas. Sākotnējā ala laika gaitā ir ievērojami pārveidojusies dabīgu un mākslīgu procesu ietekmē. Smilšakmenī iekaltas rievas ziemeļu nišas ieejas daļā liecina, ka tā ir izmantota par pirtiņu (Gudzonu pirtiņa), un tas ir raksturīgi Mazsalacas apkārtnei.
Smilšakmens atsegums ar alu un diezgan mežonīgā Laņģupītes paliena ar senlejas nogāzi veido savdabīgi skaistu ainavu.
Teritorijā atrodas ES aizsargājami biotopi: smilšakmens atsegumi (8220) un netraucētas alas (8310), ala ir sikspārņu ziemošanas vieta.
