Teritorija ir izvietojusies Ziemeļvidzemes zemienē, Burtnieka līdzenumā, Salacas senlejas nogāzē, upes kreisajā krastā.
Dabas pieminekli veido Dzelves kalna nogāze, kas vienlaikus ir arī Salacas ielejas kreisā pamatkrasta nogāze.
Dzelves kalns ir šaurs pacēlums – erozijas paliksnis starp divām senlejām: Salacas un Laņģupītes. Dzelves kalna nogāzē atrodas virkne vidējā devona Burtnieku svītas kvarca smilšakmens atsegumu.
Lielākais no tiem ir Eņģeļu alas atsegums, kas atrodas joslas vidusdaļā un ir 87 m garš un 12 m augsts. Atsegumu joslas garums ir 427 m.
Atsegumus pārsvarā veido smalkgraudains kvarca smilšakmens, kurš ir gaiši rūsgani rozā, subhorizontāli paralēli slāņots un slīpslāņots. Atsevišķās slīpslāņotajās sērijās novērojama mālaini vizlainā materiāla koncentrācija pa slāņojuma virsmām. Tumšākas dzelzs savienojumu un mālainā materiāla migrācijas joslas šķeļ slāņojumu. Smilšakmeņiem griezuma apakšdaļā ir biezas (līdz 60 cm), horizontāli paralēli slāņotas smilšakmeņu sērijas. Smilšakmeņu slāņkopa ir uzkrājusies devona Burtnieku laikposma beigās seklā jūrā, plūdmaiņu ietekmētās sērēs un zemūdens grēdās, kas attīstījās migrējošos kanālos deltas līdzenuma zemūdens daļā. Par paisuma-bēguma straumju ietekmi uz nogulu uzkrāšanās procesiem norāda vizlas kārtiņas uz slīpo slānīšu virsmas, slīpslāņojuma orientācija u.c. pazīmes.
Dzelveskalna atsegumos atrodas četras alas (no augšteces uz leju) – Jaunā ala (5,5 m, šaura), Taisnā ala (8,5 m) ar avotiņu, Oļu avotiņa ala (4,5 m) un Jāņa (Lapsu) ala (18 m). Tālāk uz leju, lielākajā atsegumā, seko Eņģeļu ala, kas patiesībā ir plaša, augsta un ainaviski izcila niša ar avotiņu. Kādreiz atsegumu posma augšgalā ir atradusies Upurala, kas sabruka 1970.-os gados.
No atseguma pamatnes un alām iztek vairāki avotiņi un nogāzes piekājē ir avoksnāji. Lielākie no avotiem iztek no Oļu avotiņa alas – 0,84 L/sek un Eņģeļu alas – 0,80 L/sek.
Dzelves kalna nogāzē un augšdaļā virs alām ir vairākas dažāda izmēra kritenes, kas liecina par erozijas procesiem un tukšumiem kalna iekšienē.
Dabas pieminekļa vērtība ir tā izcilajā ainaviskumā, kā arī tas ir interesants no ģeomorfoloģijas viedokļa (alas, kritenes) un nozīmīgs stratigrāfijai kā samērā liels vidējā devona Živetas stāva Burtnieku svītas atsegums netālu no stratotipiskiem griezumiem. Griezuma apakšdaļā (Taisnajā alā un Eņģeļu alā) ir atrodamas devona zivju fosīlijas.
Mūsdienu ģeoloģiskie procesi, galvenokārt, izpaužas kā nogāžu un upes sānu erozijas procesi, kā arī pazemes erozija, ko izraisa avotu izplūde.
Teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājami biotopi: upju straujteces un dabiski upju posmi (3260), smilšakmens atsegumi (8220), netraucētas alas (8310), nogāžu un gravu meži (9180*).
Dzelveskalna atsegumi un alas ir labi saskatāmas no upes un pretējā, labā krasta. Smilšakmeņu klintis krāšņi izceļas uz Salacas un augu valsts fona, būtiski bagātinot ielejas ainavu.
