Teritorija ir izvietojusies Burtnieku ezera austrumu krastā, Burtnieka līdzenuma un Ziemeļvidzemes zemienes centrālajā daļā.
Dabas pieminekli veido Burtnieku ezera stāvkrasta posms, kurā atrodas seši vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas smilšakmens atsegumi. Lielākais atsegums atrodas stāvkrasta nogāzē teritorijas dienvidu galā. Tā garums ir 50 m, bet augstums līdz 3 m. Atsegums ir daļēji aizbiris. Svaigākais un izteiksmīgākais atsegums, kā stāva skaista smilšakmens siena, atrodas teritorijas vidusdaļā - sāngravā, kur tas ir radies strauta erozijas rezultātā – strautam novadot grāvja ūdeņus. Atseguma garums 20 m, bet augstums līdz 3,5 m. Pārējie atsegumi ir nelieli un daļēji aizbiruši. Vienā no nelielajiem atsegumiem ir šaura līdz 2,2 m gara ala. Teritorijas ziemeļu daļā atrodas divi sīki avotiņi.
Nogāze, kurā šobrīd atrodas Burtnieku ezera stāvkrasts, sākotnēji ir veidojusies leduslaikmeta noslēgumā pirms 15 līdz 12 tūkstošiem gadu zem šļūdoņa Ziemeļvidzemes mēles, ledāja un kušanas ūdeņu erozijai veidojot Burtnieku ezera ieplaku. Pēc ledāja nokušanas nogāzi erodēja Burtnieku ezera viļņi, nodrošinot smilšakmens atsegumu pastāvīgu atjaunošanos. Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados notika Burtnieku ezera līmeņa mākslīga pazemināšana, izraisot atsegumu degradāciju – aizbiršanu un aizaugšanu, kas turpinās arī šobrīd.
Vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas smilšakmens atsegumi, satur fosīlo zivju un bezžokleņu atliekas.
Teritorijā atrodas ES aizsargājami biotopi – smilšakmens atsegumi (8220), minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi (7160), nogāžu un gravu meži (9180*).
Minētais dabas veidojumu komplekss ir nozīmīgs kā Latvijas vienīgie smilšakmens atsegumi, kas veidojušies ezera viļņu erozijas rezultātā. Stāvkrasts ir ainaviski vērtīgs un nozīmīgs kā dabas tūrisma objekts.
