Teritorija ir izvietojusies Ziemeļvidzemes zemienē, Burtnieka līdzenumā.
Dabas pieminekli veido ģeomorfoloģiski nozīmīga teritorija Burtnieka drumlinu laukā, kura sastāv no ielejveida pazeminājumiem un tos nodalošiem vairākiem drumliniem. Burtnieka drumlinu lauks ir viens no lielākajiem un iespaidīgākajiem šāda tipa veidojumiem Baltijā. Augstākais drumlins atrodas teritorijas ZA daļā, tā relatīvais augstums sasniedz 10 m, garums – 1,54 km, savukārt platums – 295 m. Tā absolūtais augstums ir 60,1 m virs jūras līmeņa.
Teritorijas ziemeļrietumu daļā drumlinizēto reljefu pārtrauc Burtnieka paleobaseina krasta erozijas kāples un nelielas iekšzemes kāpas. Kvartāra nogulumu biezums teritorijā sasniedz aptuveni 20 m, un to virsējo daļu veido pēdējā apledojuma oranži brūnas un sarkanbrūnas smilšainas morēnas nogulumi. Kā norāda V. Zelčs un A. Dreimanis, drumlini Burtnieka laukā galvenokārt ir veidoti no deformētiem glaciakvālas izcelsmes granšainiem, smilšainiem vai smalkākiem nogulumiem un lokālas izcelsmes morēnas, nereti arī sastopami pamatiežu atrauteņi.
Zemkvartāra virsmu dabas pieminekļa teritorijā veido vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas (D2br) smilšakmeņi, kuri atsedzas arī netālu esošajā dabas piemineklī “Burtnieka smilšakmens atsegumi”. Morēnas nogulumos novērojams salīdzinoši liels vietējā pamatiežu materiāla īpatsvars, kas nosaka gan morēnas palielināto smilšainību, gan raksturīgo gaiši oranži brūno krāsu, kas tika konstatēta veicot ģeoloģisko zondēšanu drumlinos un novērojama teritorijā esošo aramzemes lauku virskārtā.
Dabas pieminekļa teritorijas reljefs ir veidojies pēdējā apledojuma Linkuvas jeb Ziemeļlietuvas glaciālās fāzes laikā aktivizējoties Burtnieka ledus mēlei. Linkuvas glaciālās fāzes minimālais vecums ir 13,2 – 13,4 14C tūkstoši gadu.
Zemledāja erozijas, akumulācijas un deformācijas procesu rezultātā izveidojās reģionālā ledāja kustības virzienā vērsti iegareni klaipveida pauguri – drumlini. Ledus masu diverģentās kustības rezultātā drumlini ir izkārtoti vēdekļveidīgi, un veido Burtnieka drumlinu lauku, kurš paplašinās ledāja kustības virzienā – uz dienvidaustrumiem. Latvijas zemienēs drumlini ir plaši izplatīti, īpaši Viduslatvijas zemienē, tomēr tieši Burtnieka drumlinu laukā tie veido ainaviski visizteiksmīgāko drumlinu sakopojumu.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas izstrādāts smilts karjers, kurā periodiski, nelielos apjomos notiek smilts ieguve. Attīrītajā atsegumā tika konstatēti limnoglaciālie un pārsedzošie eolie nogulumi.
Dabas pieminekļa teritorijā ir Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: aktīvi augstie purvi (7110*) un veci vai dabiski boreāli meži (9010*).
