Teritorija ir izvietojusies Vidzemes augstienē, Pīslas pazeminājumā.
Dabas pieminekli veido Pīslas ielejveida pazeminājuma nogāzē izvietojusies šūnakmens un irdeno saldūdens kaļķiežu iegula ar izplūstošiem avotiem un avoksnājiem, un kaļķainu purvu.
No lielākā avoksnāja izplūstošā strauta ūdensdeve ir aptuveni 1 l/sek, bet lejteces virzienā tas pieaug līdz 2-3 l/sek. Praktiski visā teritorijas platumā nogāzes vidusdaļā ir avoksnāji – pazemes ūdeņu izkliedētas izplūdes josla.
Šī ir vienīgā zināmā saglabājusies saldūdens kaļķiežu iegula Latvijas augstienēs.
Teritorijas lielākā daļa ir klāta ar mežu (pārsvarā nogāzes augšdaļā) vai krūmiem. Centrālajā daļā atrodas klajš un ainavisks kaļķainais purviņš. Gar Pīslas upīti ir daļēji krūmaini niedrāji un bebraine – grūti caurejama teritorija.
Kaļķiežu iegulas veidošanās ir notikusi kvartāra perioda jaunākajā, holocēna laikmetā, un tā joprojām turpinās.
Kaļķieži izgulsnējušies ielejveida pazeminājuma nogāzē kā nogāžu iegulas. Šobrīd nogāzes vidusdaļā iegula veido lēzenu kupolveida pacēlumu, kas ir klāts ar kūdru, un uz kura atrodas daļa no kaļķainā purviņa platības. Nogāzē notiek kaļķainu pazemes ūdeņu atslodze avotu un avoksnāju veidā. Ūdens izplūdes vietās turpinās saldūdens kaļķa, un saistīta šūnakmens izgulsnēšanās, kā arī kaļķainas zāļu purva kūdras veidošanās. Iegulas vidusdaļā ir, domājams, mākslīgi izrakts grāvis, kas novada avotu ūdeņus uz Pīslas upīti. Strauta gultnē ir novērojami pavisam nelieli šūnakmens atsegumi. Avotu izplūdes vietās pārsvarā ir redzams irdens saldūdens kaļķa materiāls. Zemes virspusi avoksnāju vietās sedz kūdra.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: sugām bagātas ganības un ganītas pļavas (6270*) un Kaļķaini zāļu purvi (7230).
