Gaujas līčos un vecupju krastos lielu ozolu paēnā kādreiz pļauts siens un ganījušies lopi, bet nu ziediem bagātās pļavas arvien vairāk ieaug krūmos un zaudē savu skaistumu.
Lai saglabātu reto, parkiem līdzīgo pļavu skaistumu, 11. un 12.septembrī aizsargājamo ainavu apvidū „Ziemeļgauja” saimniecībā „Marsi” projekta „Zaļais koridors” ietvaros notika praktiskais seminārs, kuras laikā no krūmiem tika atbrīvotas vairākas pļaviņas.
Seminārā piedalījās Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas darbinieki, Strenču novada domes pārstāvji, vairāki zemes īpašnieki, entomoloģijas eksperts, kā arī projekta partneri no Igaunijas Vides pārvaldes Polvas-Valgas-Voru reģiona. Darbos aktīvi iesaistījās zemes īpašnieks Edmunds Mertens. Interesenti mēģināja atrast lapkoku praulgrauža darbošanās pēdas un iepazinās ar entomologa Mārtiņa Kalniņa talkas laikā atrasto sudrabaini pelēko aizsargājamo marmora rožvaboli Liocola marmorata.
Talkas aktivitātes
Parkveida pļavas un ganības ir Eiropas Savienības aizsargājamais biotops. Tās ir bagātas ar dažādām augu sugām un tajās sastopamas gan mežiem, gan zālājiem raksturīgas augu, ķērpju un kukaiņu sugas. Pļavu biotopam arī raksturīgi veci, daļēji klajos apstākļos auguši koki, kas ir mājvieta daudzām apdraudētām sugām, piemēram, aizsargājamajam lapkoku praulgrauzim Osmoderma eremita. Parkveida pļavas ir vērtīgas arī no kultūrvēsturiskā aspekta – tām raksturīgā ainava bijusi plaši izplatīta Latvijas valsts izveidošanās laikā 20.gs. sākumā.
Finansējums projektam piešķirts Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros.
Informāciju sagatavoja
Sandra Ikauniece,
Vidzemes reģionālā administrācijas
Projekta „Zaļais koridors” vadītāja
Tel. +371 26532258