Teritorija ir izvietojusies Viduslatvijas zemienē, Ropažu līdzenumā, Gaujas senlejas nogāzē, upes kreisajā pamatkrastā.
Ziedleju klinšu atsegumu joslas kopējais garums ir 860 m, bet atsegumos ir daudz pārtraukumu, kuri pat veido lielāko daļu joslas. Atsevišķo atsegumu augstums ir līdz 10 m, bet pamatkrasta kraujas stāvākās, apakšējās daļas kopējais augstums sasniedz 20 m.
Ziedleju klinšu austrumu daļā ir līdz 4 m augsti, taču pārsvarā zemāki, aizauguši un apsūnojuši smilšakmeņu atsegumi, starp kuriem ir samērā lieli pārtraukumi. Atsegumi ir grūti pieejami – tikai ejot pa mitro un kritalām bagāto vecupes ezeriņa krastu. Vietām vecupes ezeriņa krastā ir avoti. Sakarā ar aktīvās upes erozijas trūkumu, atsegumiem tur ir izteikta tendence aizaugt un apsūnot.
Nozīmīgākā un pievilcīgākā Ziedleju klinšu daļa atrodas dabas pieminekļa vidusdaļā, kur vispirms (skatoties no Gaujas augšteces puses) ir 5 m plats un 5 m augsts atsegums ar vāju, bet augstu ūdenskritumu visā atseguma augstumā. Tālāk seko samērā labi pieejamas klintis, kuru augstums ir līdz 6 m, bet garums ap 20 m. Šīm klintīm var piekļūt pa samērā stāvu taciņu no krasta augšas, kā arī ejot pa šķēršļotu apvidu vecupes malā. Šeit klintīs ir divas nišas, lielākā no kurām ir labi saglabājusies un viegli pieejama. Šīs nišas dziļums ir 2,50 m, platums 2,30 m, bet augstums 5,00 m.
Šīs lielās nišas augšdaļā smilšakmeņos ir 20 cm bieza sērija ar mālainām kārtiņām uz slīpajiem slānīšiem un plūdmaiņu kopām (plūdmaiņu pazīmes). Mazākā niša ir daļēji aizbirusi.
Tālāk lejteces virzienā nozīmīgāko Ziedleju klinšu daļu turpina divi, attiecīgi 4 un 3 m augsti, atsegumi. Tie atrodas tieši vecupes ezeriņa krastā un no Gaujas pamatkrasta puses nav pieejami. Vēl tālāk rietumu virzienā atsegumi ir zemāki, pārsvarā fragmentāri, apsūnojuši un klāti ar kritalām.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: upju straujteces un dabiski upju posmi (3260), minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi (7160), netraucētas alas (8310), lakstaugiem bagāti egļu meži (9050), nogāžu un gravu meži (9180*), aluviāli meži (aluviāli krastmalu un palieņu meži) (91E0*).
