Teritorija ir izvietojusies glaciālas izcelsmes paugurainā reljefā Zebrus ezera ieplakas malā, Lielauces paugurainē, Austrumkursas augstienes dienvidu daļā.
Dabas pieminekli veido avoti, avoksnāji un glaciālas izcelsmes Zebrus ezera ieplakas nogāze. Nogāzes piekājē gar ezeru atrodas laukakmeņu koncentrācijas joslas. Kopumā 2 avoti ar debitu virs 1,5-2 l/sek un vairāki sīkāki avoti. Ezera ieplakas terasē ir garas avoksnāju joslas. Nav datu, bet ļoti iespējama ir avotu izplūde zem ezera līmeņa. Monitoringa analīzes avota ūdenī uzrāda nedaudz paaugstinātu nitrātu un kalcija jonu saturu.
Teritorijas reljefs ir veidojies pēdējā leduslaikmeta noslēgumā ledāja dinamikas un kušanas ūdeņu darbības rezultātā. Augstajā ledāja kontakta nogāzē notiek pazemes ūdeņu izplūde no starpmorēnu fluviglaciālo nogulumu slāņiem, kas izpaužas kā avotu un avoksnāju josla gar Zebrus ezera krastu. Avoti un avoksnāji ir izveidojušies Zebrus ezera ieplakas nogāzes lejasdaļā. Lielāko avotu izplūdes vietās ir radušās nelielas cirkveida ieplakas.
Teritorijā atrodas ES aizsargājami biotopi: eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju (3150) un minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi (7160).
Ainaviska teritorija ar skaistām avotu izplūdes vietām.
