Virsaišu ūdenskritums

• Ministru kabineta noteikumi Nr. 461 “Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem”
• Ministru kabineta noteikumi Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"

Teritorija ir izvietojusies Austrumkurzemes augstienes un Pieventas zemienes robežjoslā, Kārones-Virbupes senlejas atzarā.

Dabas pieminekli senlejas atzara posmā veido Virbupes labā krasta pietekas Virsaišu strauta gultnē upes erozijas izveidota dolomīta kāple ar ūdenskritumu. Kāples augstums ir 1,70 m, platums 4 m. Ūdens straumes platums pār kāpli parasti ir ap 2 m. Ūdenskritums izveidojies pār augšdevona Franas stāva Pļaviņu svītas dolomītiem. Lejpus ūdenskrituma, strauta kreisajā krastā ir līdz 0,5 m augsts dolomīta atsegums. Mazliet lejāk strauta gultnē - 0,3 m augsta dolomīta kāplīte.

Savdabīgs un izteiksmīgs ūdenskritums, viens no skaistākajiem mazo upīšu ūdenskritumiem, jo īpaši skaists pavasarī un rudenī, kad strautā vairāk ūdens.

Teritorijā atrodas ES aizsargājami biotopi: karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210), Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050) un nogāžu un gravu meži (9180*). Šis ir viens no nesenāk Latvijā apzinātajiem ūdenskritumiem – 1998.gada augustā to atklāja ģeogrāfs Ivars Strautnieks.