Teritorija ir izvietojusies Gaujas senlejā, Ropažu līdzenumā, Viduslatvijas zemienē.
Dabas pieminekli veido kvartāra sistēmas augšpleistocēna stāva organogēno nogulumu atsegums. Gaujas ielejas kreisajā krastā atsedzas pirmās virspalu terases cokola nogulumi, kas sākotnēji veidojušies kā trešās virspalu terases sastāvdaļa.
Nobrukumos Gaujas pirmajā virspalu terasē, upes krasta kraujā atsedzas slāņkopa, kuras sastāvā ietilpst vecupju fācijas nogulumi. Slāņkopā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas. Nogulumiem veikti radiooglekļa datējumi, kuru rezultāti uzrāda, ka vecupju nogulumi ir 11 100 līdz 11 300 gadus seni. Šāda vecuma organogēni nogulumi Gaujas alūvijā ir liels retums. Nogulumu vecums atbilst Gaujas trešās virspalu terases veidošanās laikam. Stratigrāfiski nogulumi pieder kvartāra sistēmas augšējā pleistocēna stāvam, Latvijas svītai, jeb leduslaikmeta beigu daļai.
Minētais terases segments un atsegumi ir nozīmīgi kvartāra perioda paleoģeogrāfijas izpētei.
Šā brīža procesi dabas pieminekļa teritorijā izpaužas kā Gaujas sānu erozija, kas regulāri atjauno atsegumus stāvkrastā.
Dabas pieminekļa teritorijā ir konstatēti Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: upju straujteces un dabiski upju posmi (3260) un aluviāli meži (aluviāli krastmalu un palieņu meži) (91E0*).