Vidagas dolomīta atsegumi

• Ministru kabineta noteikumi Nr. 461 “Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem”
• Ministru kabineta noteikumi Nr. 957 "Aizsargājamo ainavu apvidus “Ziemeļgauja” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"

Teritorija ir izvietojusies Vidusgaujas zemienē, Gaujas senlejas nogāzē, upes kreisajā pamatkrastā.   

Dabas pieminekli veido augšējā devona Franas stāva Daugavas svītas Kranciema ridas dolomītu atsegumu josla Gaujas kreisajā pamatkrastā, kam līdzīgu Virešu-Vidagas apkārtnē nav.    

Atsegumi ir izvietojušies 1,2 km garā Gaujas kreisā pamatkrasta posmā, kurā starp atsevišķajiem atsegumiem ir garāki pārtraukumi. Atsegumu maksimālais augstums ir 5 m, bet kraujas kopējais augstums ap 8 m.   

Atsegumu stratigrāfiskā nozīmība ir samērā liela, jo šis ir viens no nedaudzajiem un, domājams, lielākais no Virešu-Vidagas reģionā sastopamajiem Daugavas svītas augšējās daļas – Kranciema ridas - atsegumiem. Savulaik Kranciema ridas augšējās daļas dolomītus izdalīja kā Buregu slāņus.   

Daugavas svītas ģeoloģiskajā griezumā šeit kopumā var nodalīt 3 daļas (no apakšas uz augšu):  

1. Sārti un pelēki mālaini nogulumi (pie pašas upes un takā).  
2. Viendabīgi, plātņaini dolomīti (atsegumu joslas apakšdaļā).  
3. Samērā neviendabīgi dolomīti (atsegumu joslas augšdaļā), kuru biezums ir aptuveni 3 m. Šie dolomīti ir kavernozi (kavernu diametrs 0,5-2 cm). Vietām kavernās redzami gliemežu kodoli un brahiopodu čaulu fragmenti, kas norāda uz šo tukšumu rašanos attiecīgo fosīliju un to detrīta šķīšanas rezultātā. Vietām kavernās var novērot kalcīta drūzas un fosīlās organismu ejas.   

Augsnes kārtā virs dolomīta atsegumiem vietām atrodami cieti, blīvi, krama gabali. Tāpat kramaina dolomīta atlūzas ar sīku kvarca kristāliņu drūzām tika atrastas nogāzēs nobirās. Iespējams, ka dabīgā sagulumā esošs krams tika atrasts tikai vienā punktā, atsegumu joslas vidusdaļā.   

Devona Daugavas svītas Kranciema ridas nogulumi ir veidojušies seklā jūrā, kur normāla sāļuma ūdens pieplūda no austrumiem – Maskavas sineklīzes teritorijas. Par normāla sāļuma baseina esamību liecina dolomītos sastopamās brahiopodu un gliemežu atliekas.  

Vidagas atsegumi ir skaistas klintis Gaujas kreisajā pamatkrastā, kas efektīgi norobežo upes ieleju un rada savdabīgu ainavu. Krāšņākie un augstākie atsegumi atrodas Gaujas pamatkrastā augšpus Vidagas ietekas. Ainaviska vērtība ir arī vietām vērojamajiem dolomītu nogruvumiem.

Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājami biotopi: karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210) un upju straujteces un dabiski upju posmi (3260).