Vējiņu alas un Elles bedres

• Ministru kabineta noteikumi Nr. 461 “Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem”
• Ministru kabineta noteikumi Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"

Teritorija ir izvietojusies Idumejas augstienē, Limbažu viļņotajā līdzenumā, daļēji Braslas senlejā.

Dabas pieminekli veido Braslas senlejas posms un tam piegulošā teritorija, kur upes labajā krastā atsedzas vidusdevona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmens. Smilšakmens slānī, pazemes erozijas rezultātā, ir izveidojušies pazemes tukšumi un kritenes.

Teritorijā ir divas lielākas un viena maza ala, kā arī nelielas nišas. Upes alas ieeja atrodas upes līmenī, Braslas gultnes malā. Tā ir 42 m gara ala ar 5 m plašu, līkumotu galveno eju un diviem lielākiem paplašinājumiem. Ezeralas ieeja atrodas vienā no kritenēm, un tās lielāko daļu aizņem viens no nedaudziem un lielākais pazemes ezers Latvijas alās - 45 kvadrātmetru platībā.

Vējiņu kritenes, Elles bedres, atrodas virs upes pamatkrasta, daļēji ārpus Braslas senlejas, un to izmēri ir 20 x 14 m, 20 x 30 m un 18 x 5 m. Tās ir vairākus metrus dziļas. Tuvākajā apkārtnē ir vēl citas, mazāk izteiksmīgas kritenes.

Lejpus Upes alas atrodas Vējiņu iezis - līdz 5 – 7 m augsti, raksturīgi sarkanīgu vidusdevona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi.

Teritorijā ir konstatēts pazemes plaisu un to paplašinājumu tīklojums, bet pieejama ir tikai neliela daļa no pazemes tukšumiem. Periodiski notiek kriteņu veidošanās virs pazemes tukšumiem, kas parasti drīz tiek aizbērtas vai aizlīdzinātas. Upes malā izplūst spēcīgi avoti, no kuriem lielākais izplūst no Upes alas.
Alas ir sikspārņu ziemošanas vieta.