Teritorija ir izvietojusiesZiemeļvidzemes zemienes un Vidzemes augstienes pārejas joslā, Rauņa pazeminājumā, vairāku senleju (Raunas, Vaives un Rauņa) savienošanās vietā, Vaives kreisajā krastā.
Dabas pieminekli veido vidējā devona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumu josla Vaives kreisajā (pārsvarā) un labajā krastā.
Smilšakmeņu atsegumu joslas kopējais garums ir 860 m. Atsegumu josla ir posmota, tajā atsevišķi var nodalīt posmu Vaives kreisā pamatkrasta nogāzē augšpus šosejai Cēsis – Rauna, kuru no galvenā atsegumu posma nodala šoseja.
Visā atsegumu joslā ir pārstāvēti vidējā devona Gaujas svītas smilšakmeņi, retāk mālainie nogulumi.
Lai gan devona Gaujas svītas smilšakmeņi šeit ir apsūnojuši, tieši tas izceļ šo iežu tekstūras. Vairākas atsegumu sienas ir daļēji veidojušās gar lūzumu virsmām - tās ir plakanas.
Augstākā klints visā Vaives lejteces atsegumu joslā sasniedz 15 m augstumu. Daļu klints ir skāruši neseni nogruvumi, un tā ir labi atsegta. Šeit devona nogulumi ir veidojušies ļoti ātru straumju ietekmē. Par to liecina vietām vērojamie vāji šķirotie, viendabīgie smilšakmeņi, kā arī atseguma augšdaļā un arī citur sastopamās biezās slīpslāņotās sērijas, kurās smilšakmeņos ir daudz māla saveltņu. Šīs klintis iepriekšējos gados ir raksturotas kā daudzveidīgu mugurkaulnieku fosīliju atrodne, kur atrastas bezžokļeņu un citu mugurkaulnieku 11 sugu fosīlijas.
Dabas piemineklī pārstāvētie vidējā devona Gaujas svītas smilšakmeņi ir visai tipiski attiecīgā vecuma ieži, kam līdzīgi sastopami daudzos atsegumos Cēsu, Priekuļu, Līgatnes apkārtnē un citur. To dominējošā tekstūra ir muldveida slīpslāņojums, kas norāda uz smilšu veidošanos migrējošās zemūdens grēdās. Vietām var novērot „dubulto slīpslāņojumu” – līdzīgā virzienā krītošas slīpslāņoto sēriju šuves un pašus slīpos slānīšus. Šī tekstūra visticamāk ataino sēres, kas attīstījās gultņu malās un vidū.
Lielākajā atsegumā var novērot vāji šķirotus, viendabīgus smilšakmeņus, kā arī ar māla saveltņiem bagātus konglomerātus. Šie nogulumi ir veidojušies ļoti ātrās straumēs. V. Kuršs ir paudis viedokli, ka devona Gaujas svītas nogulumieži ir veidojušies seklā jūrā un deltu zemūdens nogāzēs. Attiecīgajā laikposmā ir dominējušas kopumā vienvirziena straumes, kas nesa smilšaino un mālaino materiālu no ziemeļos esošās sauszemes uz jūru. Vēlāk veiktajos pētījumos ir atzīmēts, ka Gaujas svītas nogulumi ir veidojušies plūdmaiņu ietekmētas deltas līdzenumā un nogāzē.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi - smilšakmens pamatiežu atsegumi (8220) un upju straujteces un dabiski upju posmi (3260).
