Dabas lieguma teritorijā ir reģistrēti 16 ES nozīmes īpaši aizsargājamie biotopi ar kopējo platību 213,02 ha, kas ir 21,51 % no kopējās ĪADT teritorijas. No īpaši aizsargājamiem biotopiem vislielākās platības aizņem 7230 Kaļķaini zāļu purvi (73,41 ha), 6410 Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs (53,60 ha), kā arī 3140 Ezeri ar mieturaļģu augāju (20,23 ha). Dabas lieguma teritorijā kopumā konstatētas 77 īpaši aizsargājamās sugas – no tām 37 vaskulāro augu, 9 zīdītājdzīvnieku, 11 bezmugurkaulnieku, 18 putnu, viena zivju, kā arī viena aizsargājamā ķērpju suga.
Kā dabas lieguma teritorijas galvenās kvalificējošās vērtības ir īpaši ES nozīmes īpaši aizsargājamie biotopi 3140 Ezeri ar mieturaļģu augāju, 7230 Kaļķaini zāļu purvi, 7210* Kaļķaini zāļu purvi ar dižo aslapi un 6410 Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs saglabāšanai, kā arī ar šiem biotopiem saistītās sugas.
Teritorijā ir liela purvu un zālāju augu sugu daudzveidība – dabas liegumā sastopama Latvijas mērogā nozīmīga Lēzela lipares Liparis loeselii populācija, konstatēta viena no dažām prūšu bezgales Laserpitium prutenicum atradnēm Latvijā, kā arī bagātīgas populācijas veido bezdelīgactiņas Primula farinosa, parastās kreimules Pinguicula vulgaris, rūsganās melnceres Schoenus ferrugineus u.c. aizsargājamās augu sugas.
Teritorijā sastopamas retas niedrājiem raksturīgas putnu sugas - lielais ķīris Larus ridibundus, niedru lija Circus aeruginosus, lielais dumpis Botaurus stellaris, cekulpīle Aythya fuligula, brūnkaklis Aythya ferina. Ezers ir nozīmīga barošanās vieta sikspārņiem. Sastopams Natūza sikspārnis Pipistrellus nathusii, ziemeļu sikspārnis Eptesicus nilssonii, rūsganais vakarsikspārnis Nyctalus noctula, brūnais garausainis Plecotus auritus. No aizsargājamām zivju sugām ezerā konstatēts spidiļķis Rhodeus amarus. Tosmares ezers, kā arī tā apkārtnē sastopamie kaļķainie zāļu purvi un zālāju biotopi ir nozīmīgas dzīvotnes tādām ES nozīmes aizsargājamām bezmugurkaulnieku sugām kā divjoslu airvabole Graphoderus bilineatus, spilgtā purvuspāre Leucorrhinia pectoralis, medicīnas dēle Hirudo medicinalis, skabiosu pļavraibenis Euphydrias aurinia, zirgskābeņu zilenīša Lycaena dispar, kā arī slaidais pumpurgliemezis Vertigo angustior.
