Teritorija ir izvietojusies Gaujavas zemienē, Gaujas senlejas dienvidu puses nogāzēs, senlejas atzaros, gravās un ielejās.
Dabas pieminekli veido dziļā un devona iežu atsegumiem bagātā Svīķupītes senleja, kā arī senlejas - Kautraka gravas - Lielā Kautraka grava (savienojas ar Svīķupītes senleju) un Mazā Kautraka grava (caur plašāku senlejas veida formu pievienojas Nurmižas senlejai). Senleju nogāzēs notiek gravu erozija un veidojas iespaidīgas sāngravas.
Svīķupītes senlejas garums dabas pieminekļa ieteiktajās robežās ir 2350 m. Lielās Kautraka gravas stāvākās un izteiktākās daļas garums ir 790 m, un attiecīgi Mazās Kautraka gravas garums ir 440 m. Gravu un sāngravu kopējais garums ir vairāk kā 2 km.
Teritorijā ir ļoti liels skaits lielu, iespaidīgu, kā arī mazāku pamatiežu atsegumu. Atsedzas vidējā devona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmeņi un mālieži, augšējā devona Franas stāva Amatas svītas smilšakmeņi ar karbonātu ieslēgumiem un augšējā devona Pļaviņu svītas dolomītmerģeļi un dolomīti.
Svīķupītē pirmie atsegumi no upītes augšgala ir tieši zem Nurmižu ceļa tilta, kur tas šķērso upi, upes ieleja kļūst dziļāka un tās krastos parādās pirmie devona iežu (Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu) atsegumi.
Turpat, upes labajā krastā ir pamests, vecs Pļaviņu svītas dolomītu karjers. Tas ir ļoti aizaudzis ar zāli, sūnām, vietām arī kokiem.
Uz leju pa Svīķupīti pārsvarā atsedzas devona ieži, kur atsegumu augšdaļā ir Amatas svītas smilšakmeņi, bet apakšdaļā Gaujas svītas smilšakmeņi un sarkani māli.
Amatas svītas smilšakmeņu atsegumos ir bagātīgs karbonātu cements, kura izplatība sakrīt ar smilšakmeņu slīpslāņoto tekstūru. Virs tiem ir blīvs, masīvs lodīšu smilšakmeņu horizonts.
Slīpslāņotajos smilšakmeņos ar karbonātu cementu ir Kodaļu ala ar kopējo garumu 7,3 m. Ala ir izveidojusies devona Amatas svītas smilšakmeņos ar karbonātu cementu, un to pārsedz tās pašas Amatas svītas smilšakmeņi ar blīvu, mehāniski ļoti izturīgu kalcīta cementu (lodīšu smilšakmeņi).
Viens no ievērojamiem atsegumiem Svīkupītes kreisajā krastā ir Skāduļu iezis. Tā sienas augstums ir līdz 15 m, te devona Gaujas svītas smilšakmeņi ir apsūnojuši, taču sūnas uzsver smilšakmeņu tekstūru, radot savdabīgu skatu. Atseguma sienā devona iežos ir vismaz divas ievērojamas erozijas virsmas, straumes virzienam paralēli atsegtas garas slīpslāņotās sērijas, bet griezuma augšdaļu veido bieza, kompleksas uzbūves slīpslāņotā sērija (sēre).
Svīķupītes lejtecē ir sarkanu devona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Svīķupītes labajā krastā, pie paša ūdens līmeņa. Atseguma platums 15 m, augstums 4 m.
Kautraka gravu nogāzēs ir lieli un izteiksmīgi Amatas svītas smilšakmeņu atsegumi. Atsegumu augšdaļā smilšakmeņos ir karbonātu cements - ir sastopami dolokrēti – devona tuksneša karbonātisko garozu veidojumi (smilšakmeņos un mālainos nogulumos sastopamas dolomīta plātnes, dzīslas un šūnveida sakopojumi). Šie veidojumi ir tipiski Amatas svītas augšdaļai gan Daudas, Jodupītes un Svīķupītes baseinā, gan arī citur Latvijā. Lielākie Amatas svītas iežu atsegumi ir līdz 20 m augsti, un mēdz būt izvietoti vairākos hipsometriskos līmeņos.
Zem Amatas svītas smilšakmeņiem ieguļ Gaujas svītas augšdaļas māli, kas vietumis atsedzas nogāžu piekājē un gravas strauta gultnē.
Lielās Kautraka gravas lejasdaļā, ziemeļaustrumu puses nogāzē, atrodas Kautraka gravas Slēpņala, kuras ieejas augstums ir 1,2 m, bet dziļāk 1,7 m, platums 0,5 m, bet ejas kopgarums – 3,5 m. Ala, domājams, ir mākslīga, jo tai ir regulāra, stūraina forma, un pie tās nav redzamas nekādas dabiskas erozijas procesu pēdas. Ala atrodas augšminētajā atsegumu joslā.
Šīs pašas nogāzes augšmalā, smilšakmeņu atsegumu joslā gravas augšteces virzienā atrodas Pīlāru ala, ko veido, domājams, mākslīgi veidoti kambari. Alai ir 3 ieejas.
Lielās Kautraka gravas vidusposmā ir lieli un izcili Amatas svītas smilšakmeņu atsegumi, kas aptver svītu gandrīz pilnā griezumā. Atsegumu augšdaļā ir lodīšu smilšakmeņi, kas norāda uz šīs svītas griezuma augšu.
Lielās Kautraka gravas augšgalā ir vairāki ūdenskritumi, kas izveidojušies pār dolokrētiem un lodīšu smilšakmeņiem, kas ir tipiski Amatas svītas augšējai daļai.
Mazās Kautraka gravas gultnē un kreisajā nogāzē ir sarkanu, retāk pelēku devona Gaujas svītas mālu atsegumi.
Mazās Kautraka gravas augšgalu veido liels, skaists cirkveida paplašinājums, kurā ietek divi aktīvi strauti, bet visās cirka sienās ar nelieliem pārtraukumiem ir izcili, līdz 25 m augsti Amatas svītas smilšakmeņu atsegumi. Cirka pamatnē ir Gaujas svītas mālainie nogulumi, kuri vietām redzami arī zem smilšakmeņiem pašos atsegumos, bet atsegumu augšdaļās un tās šķērsojošajos strautos ir Amatas svītas augšai raksturīgie dolokrēti un lodīšu smilšakmeņi, pār kuriem strauti veido iespaidīgus, līdz pat 10 m augstus ūdenskritumus, kas gan ir sezonāli.
Tādējādi šajā cirkā ir gandrīz pilnīgs Amatas svītas griezums, pie tam plašā atsegumu sienā. Šis ir viens no labākajiem Amatas svītas atsegumiem Latvijā.
Abās Kautraka gravās atsegumos ir atrodami iegravēti petroglifi – senas zīmes.
Dziļās senlejas un sāngravas ar augstajām sienām, plašajiem cirkiem to sākumā, devona smilšakmeņu atsegumi, ūdenskritumi un to kaskādes (ziemā leduskritumi) nosaka ļoti savdabīgu, tikai šim apvidum (Svīķupes, Daudas, Jodupītes ielejas un apkārtējā teritorija) raksturīgu ainavu.
Devona Amatas svītas smilšakmeņiem ir tipisks slīpslāņojums ar māla un vizlas kārtiņām uz slīpajiem slānīšiem, kas liecina par plūdmaiņu ietekmi uz sedimentācijas procesiem. Amatas svītas griezuma augšdaļā ir devona seno tuksnešu karbonātisko garozu veidojumi – dolokrēti, kā arī lodīšu smilšakmeņi (globulārs kalcīta cements).
Devona Amatas svītas nogulumi ir veidojušies plūdmaiņu ietekmēta estuāra ietekmē. Par plūdmaiņu procesu ietekmi uz tiem liecina arī dabas pieminekļa teritorijā sastopamajos atsegumos izplatītās māla un vizlas kārtiņas un smilšakmeņu slīpajiem slānīšiem. Amatas laikposma beigās jūra regresēja un attīstījās subaerālie apstākļi, par kuriem liecina dolokrēti.
Devona Gaujas svītas smilšakmeņiem ir raksturīgs muldveida slīpslāņojums (zemūdens grēdas) un biezas slīpslāņotās sērijas (sēres).
Gaujas svītas smilšainie nogulumi ir veidojušies seklā baseinā, spēcīgu ūdens straumju ietekmē. Smilts uzkrājusies pa kanāliem migrējošās zemūdens grēdās, taču attīstījušās arī piegultnes sēres vai vidussēres. Sedimentācijas baseins tolaik, domājams, bijusi plūdmaiņu ietekmēta delta.
Dabas pieminekļa teritorijā aktīvi izpaužas mūsdienu ģeoloģiskie procesi – upīšu un gravu erozija, noslīdeņu procesi. Devona iežu sastāvs un uzbūve nosaka mūsdienu erozijas procesu atšķirīgu ietekmi uz tiem, kā arī ūdenskritumu veidošanos pār cietāko iežu kāplēm.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājami biotopi - smilšakmens atsegumi (8220), karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210), netraucētas alas (8310), nogāžu un gravu meži (9180*), minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji (7160), upju straujteces un dabiski upju posmi (3260). Sastopama virkne retu un aizsargājamu dzīvo organismu sugu.
Teritorijas rietumu malā pie kādreizējā ceļa vietas ir seši nelieli smilšakmeņos mākslīgi veidoti pagrabi-bedres. Abās Kautraka gravās atsegumos ir atrodami iegravēti petroglifi – senas zīmes.
