Teritorija ir izvietojusies Piejūras zemienē, Ventavas līdzenumā, jūras krastā.
Dabas pieminekli veido dažāda vecuma un izcelsmes kvartāra nogulumu atsegumi Baltijas jūras stāvkrastā. Senākie nogulumi atsegumos ir vidējā pleistocēna (leduslaikmeta) Kurzemes apledojuma morēna, ko pārsedz jaunāki Latvijas apledojuma beigu fāzes sarkanbrūna māla slāņi. Holocēnu (pēcleduslaikmetu) atsegumos pārstāv pelēku aleirītu un kūdras ieslēgumus saturošu smilts un grants slāņkopa un Baltijas baseina dažādu attīstības stadiju nogulumi – Ancilus ezera pelēko aleirītu slāņkopa un Litorīnas jūras smilšu slāņi, kā arī Litorīnas laika Ventas sengultnē (vecupes ezerā) veidojies sapropelis, ko pārsedz kūdras slānis, kas veidojies holocēna klimatiskā optimuma laikā. Atsegumu augstumi pārsvarā ir 2-7 m.
Krasta kraujas augstums ir līdz 7-8 m, bet vietā, kur ir izskalota vaļņveida kāpa, līdz 10-15 m.
Jūras erozijas rezultātā stāvkrasts Staldzenes posmā atkāpjas ar ātrumu vidēji 1 m gadā.
Atsegumu nogulumu griezuma apkšējo daļu veido pelēka smilšaina horizontāli kārtota aleirīta slānis, kuram uzguļ smalkgraudainas vai dažādgraudainas, vai grantainas, vietumis, ar oļu kārtiņām uz slāņojuma virsmām, horizontāli un slīpslāņotas smilts slāņkopa.
Šajā teritorijā jūras stāvkrasta nobrukumā atrasts Baltijā lielākais bronzas laikmeta depozīts.
Teritorijā atrodas aizsargājams dižkoks – priede, kā arī Eiropas savienības aizsargājami biotopi: viengadīgu augu sabiedrības uz sanesumu joslām (1210), jūras stāvkrasti (1230), embrionālās kāpas (2110), ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas (2130*), kaļķainas smiltāju pļavas (6120*), mežainas piejūras kāpas (2180) un veci vai dabiski boreālie meži (9010*), kā arī virknes aizsargājamu augu sugu atradnes.
