Teritorija ir izvietojusies Augšdaugavas pazeminājumā, Daugavas senlejā, upes kreisajā krastā.
Dabas piemineklis ir ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks veidojums, kur nelielā teritorijā Daugavas senielejā vienviet koncentrētas dažādu mūsdienu eksogēno ģeoloģisko procesu izpausmes un šo procesu veidotās reljefa formas. Augšdaugavas avotu pētījumu programmas realizācijas gaitā tika konstatēts, ka Daugavas senielejas kreisā pamatkrasta nogāzē, apmēram 3,4 km lejpus Krāslavas, atrodas avotcirku un gravu izvietojuma blīvuma, nogāžu ģeoloģisko procesu un to darbības seku daudzveidības ziņā unikāla teritorija. Te, Skerškānu loka virsotnē, apmēram 1,5 km garā posmā starp Oleņu mājām un Aizvējiņu pilskalnu, 34 – 38 m augstajā upes kreisā pamatkrasta nogāzē izveidojušās vairāk nekā 30 erozijas un nogāžu procesu reljefa formas.
Apsekojumā ir uzmērītas 28 avotcirku gravas - īsas, nesazarotas nogāžu gravas, kuru augšteces daļā vērojami noslīdeņi un avotcirki, un 6 gravveida ielejas. Avotcirku gravas ir īsas, nogāžu procesu un erozijas veidotas formas, kuras izveidojušās upju senieleju stāvajās nogāzēs. Terminu “avotcirku grava” pirmo reizi publikācijā lieto V. Venska. Latvijas terminoloģijā jēdziens „avotcirku grava”, būtu lietojams apzīmējot reljefa veidojumus, kuru izcelsmi noteikusi sufozijas, fluviālās erozijas un nogāžu procesu mijiedarbība.
Avotcirku gravu attīstības galvenais priekšnoteikums Skerškānu loka virsotnē ir nogāžu ģeoloģiskā uzbūve, kur uz smilšmāla morēnas (gQ3) un to pārsedzošo glaciofluviālo (fQ3) nogulumu kontakta veidojas atsevišķi lejupplūsmas avoti vai, biežāk - avotu grupas. Gravas ir īsas (15 līdz 90 m), ar ievērojamu gultnes garenprofila kritumu (>15°) un nogāžu slīpumu. Gravu ūdensguves baseini ir mazi - no 0,29 ha līdz 1,22 ha.
Dabas pieminekļa teritorijā gan no pamatkrasta, gan no I virspalu terases līmeņa paveras ainaviski skati uz Skerškānu loku. Iepretim dabas pieminekļa teritorijai Daugavā atrodas izteiksmīga akumulatīvu veidojumu – vidussēru grupa, Dvoriščes sēklis.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: upju straujteces un dabiski upju posmi (3260), nogāžu un gravu meži (9180*), eitrofas augsto lakstaugu audzes (6430).
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Aizvējiņu pilskalns, lapegļu aleja, kā arī akumulatīvi veidojumi Daugavas gultnē – vidussēres (Dvoriščes sēklis). Teritorija izmantojama dabas tūrismam un vides izglītībai.
