Spriņģu iezis

• Ministru kabineta noteikumi Nr. 461 “Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem”
• Ministru kabineta noteikumi Nr. 317 "Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"

Teritorija ir izvietojusies Gaujavas zemienē, Gaujas senlejas nogāzē, upes kreisajā krastā.

Dabas pieminekli veido vidējā devona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmeņu un mālaino nogulumu (augšdaļā) atsegumi Gaujas augstajā pamatkrastā. Īpaši izteiksmīgs ir Gaujā izvirzīts klinšu stūris, kam piekļūt var tikai no ūdens vai kraujas augšas. Lielākais atsegumu posms atrodas tieši pie Gaujas, bet īsāks posms rietumu galā atrodas nelielas palienes segmenta aizmugures daļā. Iezī ap vidusdaļu ir izteiksmīga niša, bet lejasgalā piekājē izplūst nelieli avoti. Sākot no ieža vidusdaļas, gar iezi Gaujas gultnē stiepjas zema, smilšaina un akmeņaina sēre.

Atsegumu joslas kopējais garums ir aptuveni 450 m un atsegumu lielākais augstums ir 21 m.

Spriņģu iezis ir viens no atsegumiem, kas posmā Cēsis-Sigulda ir apvienoti kā Gaujas svītas stratotips un aptver Gaujas svītas vidusdaļu. Devona nogulumiežos šajās klintīs ir fosfātu konkrēcijas.

Kraujas augšdaļu veido aptuveni 8 m bieza aleirolīta slānis, kurā ir sastopamas karbonātu konkrēcijas. Māliežu dēdēšanas dēļ šī atseguma augšējā daļa ir slīpa un lejasgala posmā pāriet aizaugušā nogāzē.

Ieža stāvajā lejasdaļā atsedzas smalkgraudaini un vidēji rupjgraudaini Gaujas svītas smilšakmeņi, biezumā līdz 10-12 m un, iespējams, arī vairāk.

Smilšakmeņos raksturīgas slīpslāņojuma tekstūras ar slānīšu kritumu dienvidrietumu virzienā un tajos kā ieslēgumi ir aleirolīta oļi, bruņuzivju skeleta drumslas un fosforītu konkrēcijas.

Stāvajās nogāzēs un kraujās vietumis izpaužas mūsdienu ģeoloģiskie procesi – gravu erozija un nobrukumu veidošanās.

Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājami biotopi: veci vai dabiski boreāli meži (9010*), Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050), nogāžu un gravu meži (9180*).