Teritorija ir izvietojusies Gaujas senlejas atzara nogāzē un blakus senlejai, Gaujavas zemienē.
Vismaz 40 m gara, iespaidīga ala vidusdevona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmeņos. Teritorijā atrodas vairāki avoti un avoksnāji. Pie alas ir arheoloģisku atradumu vieta. Iespējams, ka alā senatnē dzīvojuši cilvēki.
Alas ieeja pavisam šaura un zema. Iekļūt var tikai lienot uz vēdera. Ieeja ved uz leju, tālāk lielāka telpa, kuras platums līdz 7 m, garums 4 m, augstums 1,5 – 2,0 m, grīdas laukums 110 m2. Uz otru alas telpu ved zema eja, kuras augstums ir tikai 0,7 – 0,8 m, telpa ir mazāka – tās dimensijas 8 m un 3 m. Pati ala iespaidīgi plaša, ar nobrukumiem. 40 m ir alas galvenās ejas garums, bez sānu ejām.
Smilšakmeņiem alā raksturīga baltu un sarkanīgu joslu mija. Alā atrastas lāseņu garoziņas un stalaktīti, kas ir netipiski smilšakmens alām. Alā ir daudz lapsu alu, vairākas nepieejamas, daļēji aizbirušas ejas. Viscaur nogāzušies smilšakmeņu bluķi.
Alu nejauši atklāja R. Dzirne. Viņš apkārtnē veica amatieriskus izrakumus un atklāja senas apmetnes vietu, Simtēnu senkapus, daudz senlietu. Alā atrasta ugunskura vieta ar kauliem un zīmīgi novietoti laukakmeņi.
Teritorijā atrodas ES aizsargājami biotopi: smilšakmens atsegumi (8220), netraucētas alas (8310), veci vai dabiski boreāli meži (9010*), nogāžu un gravu meži (9180*). Simtēnu ala ir nozīmīga ziemojošo sikspārņu monitoringa vieta.
Minētie dabas veidojumi ir nozīmīgi kā ainaviski izteiksmīgs un kultūrvēsturiski vērtīgs komplekss, ar nozīmīgām dzīvās dabas vērtībām.
