Sēra dīķus ietverošais Raganu purvs ir izvietojies Tīreļu līdzenumā, Piejūras zemienē.
Purva veidošanās sākusies pirms 5-7 tūkstošiem gadu, kad, Litorīnas jūrai pazeminot līmeni, atsedzās tās sanesto smilšu līdzenumi. Sēra dīķi ir sūnu purva perifērijā izveidojušās ūdens lāmas, kas tiek papildinātas un uzturētas ar sērūdeņradi saturošu avotu ūdens pieteci. Sēravoti ir izvietojušies 700 m garā joslā ar lielākajām izplūdes vietām un lielākajiem sēra dīķiem šis joslas centrālajā daļā. Kopējā sēra dīķu platība ir 0,5 ha, bet sēravotu radītie avoksnāji aizņem 2 ha lielu platību. Fiksēti 5 izteiktāki sērūdens avoti un vēl lielāks skaits mazāku izplūdes vietu.
Sērūdens veidošanās notiek skābajiem un ar organiskām vielām bagātajiem purva ūdeņiem filtrējoties cauri devona Salaspils svītas ģipšakmeni saturošajiem iežu slāņiem.
Reducēšanās reakcijās, kas ir iespējamas pateicoties īpašu baktēriju klātbūtnei, no kalcija sulfāta (ģipša, CaSO4*2H2O) veidojas sērūdeņradis, H2S. Pēdējos pētījumos konstatēts, ka šajās reakcijās piedalās mazmolekulāri organiskie savienojumi, kas atbrīvojas šķīstot ģipšakmenus ietverošajiem dolomītiem un, iespējams, arī sadaloties purva ūdeņu organiskajām vielām. Eksperimentos pierādīts, ka purva ūdeņu sarežģītās organiskās vielas sērūdeņraža veidošanā nepiedalās.
Sērūdeņradis ir smaga, ūdenī labi šķīstoša gāze ar raksturīgu puvušu olu smaku. Lielākās koncentrācijās tas ir nāvējoši indīgs, bet atšķaidīts un kopā ar purvu un ezeru nogulumiem (ārstnieciskām dūņām) izmantojams dziednieciskos nolūkos.
Raganu purva sēravoti ir daļa no Ķemeru-Jaunķemeru sērūdens atradnes, kuras platība ir 90 km2.
Pazemes ūdeņu pārvietošanos un filtrēšanos cauri ģipšakmeni saturošajiem devona iežiem izraisa ūdeņu kustība no hipsometriski augstākās purva centrālās daļas tā malas virzienā.
Teritorijā atrodas ES aizsargājami Eiropas nozīmes biotopi: Dižās aslapes Cladium mariscus audzes ezeros un purvos (7210*), kaļķaini zāļu purvi (7230), veci vai dabiski boreāli meži (9010*) un aizsargājamo augu atradnes: rūsganā melncere (Schoenus ferrugineus), dižā aslape (Cladium mariscus), bezdelīgactiņa (Primula farinosa), parastā kreimule (Pinguicula vulgaris), Lēzeļa lipare (Liparis loeselii), ciņu mazmeldrs (Trichophorum cespitosum), Fuksa dzegužpirkstīte (Dactylorhiza fuchsii), parastā purvmirte (Myrica gale), stāvlapu dzegužpirkstīte (Dactlyorhiza incarnata), sīpoliņu donis (Juncus bulbosus), spurainā dzīparene (Paludella squarrosa).
Kopumā, sūnu purvs ar tajā esošajiem sēravotiem, lāmām un avoksnājiem veido unikālu ainavu - īpašu teritoriju gan no ģeoloģijas un hidroģeoloģijas, gan bioloģijas viedokļa.
