Teritorija ir izvietojusies Gaujavas zemienē, Gaujas senlejas dienvidu nogāzē, atsevišķā nodalītā erozijas paliksnī (Sautas kalns).
Dabas pieminekli veido daudzveidīgi ģeoloģiskie veidojumi, kas izvietojušies leduslaikmeta subglaciālās erozijas palikšņa, Sautas kalna, rietumu nogāzē un piekājē. Tie ir dažāda izmēra vidusdevona Živetas stāva Gaujas un, iespējams, Amatas svītas smilšakmeņi, kā arī aleirolīta un māliežu atsegumi ar nelielām alām, nišām un pārkarēm, kā arī šā brīža ģeoloģisko procesu izpausmes - vairāki avoti un avoksnāji, gravas, noslīdeņi.
Smilšakmens atsegumi ļoti stāvajā nogāzē ir izvietoti dažādos augstumos. Lielākie no tiem ir līdz 10 m augsti un vairāk kā simts metrus gari. Smilšakmens parasti ir paralēli slāņots un slīpslāņots, sārts, rūsgans, dzeltenīgs un balts. Atsegumos novērojams slīpslāņojums, kā arī Līzeganga un māla daļiņu migrācijas joslas.
Visa Sautas kalna rietumu nogāze veido krāšņu un mežonīgi skaistu ainavu, kas stāvo nogāžu, gravu un kritušo koku dēļ ir grūti caurejama. Tikai atsevišķās vietās paveras tālāki skati uz Gaujas vecupi un senleju.
Nišveida ala ar petroglifiem – Sautas kalna atsegumu grupas ziemeļu galā, nelielas sāngraviņas lejasgala kreisajā nogāzē, tās apakšdaļā. Alas garums ir 5,9 m, platums līdz 5,7 m, augstums 3,4 m.
Sautas kalna garā ala – garums 4 m, platums 2,5 m, augstums 1 m. Alas dziļumā ir ūdens – sīks ezeriņš. Pēc A. Grīnberga datiem ala bijusi 10 m gara, bet tagad tās tālākā daļa ir aizbrukusi.
Sautas kalna mazā jeb sausā ala – garums 3,5 m, platums līdz 2,8 m, augstums līdz 1,6 m, platība – 5 kvadrātmetri.
Sautas kalna rietumu nogāzē un piekājē ir virkne avotu un avoksnāju. Lielākais no avotiem atrodas aptuveni atsegumu posma vidusdaļā, iztek no smilšakmeņu plaisas nogāzes piekājē un tā debits ir aptuveni 6 litri sekundē.
Nurmižupītes lejtece ir pieejamāka, ainaviska, ar virkni atsegumu upītes krastos. Ļoti savdabīgs ir kāpjošais avots ar mutuļojošām rūsaini brūnām nogulsnēm Nurmižupītes kreisajā krastā, atseguma piekājē, nišā. Tā ūdensdeve ir aptuveni 2,5 litri sekundē.
Šobrīd teritorijā aktīvākie procesi ir periodiska noslīdeņu veidošanās, galvenokārt, Sautas kalna rietumu nogāzē, kā arī avotu ūdens izplūde un ar to saistītā pazemes erozija – novērojams, kā lielāko avotu ūdens iznes smilts materiālu, arī gravu erozija.
Minētie dabas veidojumi ir nozīmīgi kā nozīmīgi un ainaviski ģeoloģiskie objekti, un savdabīgi biotopi.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas ES aizsargājami biotopi: smilšakmens atsegumi (8220), netraucētas alas (8310), avoti un avoksnāji (7160), nogāžu un gravu meži (9180*), veci vai dabiski boreāli meži (9010*), lakstaugiem bagāti egļu meži (9050).
Nišveida alā Sautas kalna augšgalā ir kultūrvēsturiskas vērtības – petroglifi.
