Teritorija ir izvietojusies Viduslatvijas zemienes austrumu malā, blakus Daugavas (Lejasdaugavas) senlejai.
Dabas pieminekli glaciālā līdzenumā veido daļēji pārveidota strauta gultne, kuras lejasgalā atrodas kritene – ūdensrijējs, kas mazūdens periodā uzņem strauta ūdeņus. Ārpus gultnes, mežā atrodas vēl divas nelielas kritenes. Mazūdens periodā ūdeņi strauta gultnes lejasgalā virszemē neparādās. Plūdu un palu laikā ūdeņi plūst arī strauta gultnes lejasgalā un veido ūdenskritumu pāri nelielam dolomītu atsegumam Rīteru karjera malā. Literatūrā minētā lielākā kritene pie Bebriņu mājām, domājams, ir gājusi bojā – aizbērta būvējot ceļu.
Kritenes un upīšu pazemes posmi veidojušies karsta procesu rezultātā, ūdeņiem šķīdinot un erodējot karbonātiskos pamatiežus – augšdevona Daugavas svītas dolomītus. Domājams, ka sava loma pazemes tukšumu izveidē ir bijusi hidraulisku procesu izraisītai zemledāja ūdeņu filtrācijai caur dolomīta slāņiem leduslaikmeta noslēgumā, laikā, kad veidojās Daugavas senleja. Daugavas svītas dolomītu atsegums pie Rīteru karjera ir izveidojies karjera izstrādes procesā.
Teritorijā atrodas karsta kritenes un karbonātiežu atsegums. Tomēr tie nebūtu uzskatāmi par ES aizsargājamiem biotopiem, jo kritenes ir sausas, bet nelielais dolomīta atsegums ir pakļauts sezonālai tekoša ūdens iedarbei. Minētais dabas veidojumu komplekss ir nozīmīgs un uzskatāms karsta procesu piemērs.