Teritorija ir izvietojusies Pieventas zemienē, Riežupes senlejā.
Dabas piemineklis ir izveidots, lai saglabātu mākslīgu alu labirintu augšējā devona Amatas svītas gaišpelēkajos smilšakmeņos. Alas ir tikušas veidotas smilšu ieguvei - ēku grīdu ieklāšanai, vēlāk stikla ražošanai. Šobrīd alu labirinta apmeklēšana ir par maksu, gida pavadībā.
Interneta materiālos ir pieejama informācija, ka 1930. gados tās bijušas 2-2,5 km garas, ir dati pat par vairāk kā 4 km garumu, taču šos datus ir grūti pārbaudīt. 1992. gadā, dabas pētnieku grupai „Morēna”, izcērtot smilšakmeņos 12 m garu, līku tuneli, izdevās iekļuva labirinta kreisajā zarā. Pēc internetā plaši minētiem 1999. gada mērījumu datiem, Riežupes smilšalu kopējais garums ir 351 m.
Spriežot pēc alu parametriem, smilšu derīgā slāņkopa tikusi iegūta 1-2 m biezumā. Mākslīgo alu maksimālais augstums ir ap 3 m.
Augstāk smilšakmens ir bagāts ar kalcīta „lodītēm” - globulāra cementa veidojumiem, kas noteikti ir bijis traucēklis izmantošanai māju grīdu ieklāšanai, stikla ražošanā u.c. Kalcīta cementa saturs, līdzīgi kā citur Amatas svītā, griezumā pieaug uz augšu. Šīs svītas augšdaļai raksturīgās dolomīta plātnes un dzīslas (dolokrēti) alās netika novērotas. Iespējams, ka tās ieguļ augstāk. Karbonātu veidojumi alu griestos acīmredzami tās padara drošākas par necementētos smilšakmeņos esošajām alām. Alu griestos (novērojamā griezuma augšdaļā) smilšakmeņos ir mālainas starpkārtas, arī daudz māla saveltņu. Smilšakmeņos bieži ir mālainas kārtiņas uz slīpajiem slānīšiem - plūdmaiņu pazīmes.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājami biotopi: upju straujteces un dabiski upju posmi (3260), netraucētas alas (8310) , nogāžu un gravu meži (9180*).
Savdabīgas mākslīgās alas ar gaišu smilšakmeņu atsegumiem veido unikālu ainavu.
