Teritorija ir izvietojusies Ziemeļvidzemes zemienes un Vidzemes augstienes pārejas joslā, Raunas pazeminājumā, erozijas paliksnī vairāku senleju (Raunas, Vaives un Rauņa) savienošanās vietā, upes abos krastos.
Dabas pieminekli veido vidējā devona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi Rauņa upes ielejas kreisajā pamatkrastā, kas izvietojušies divu atsevišķu posmu veidā. Atsegumi ir salīdzinoši nelieli un ainaviski tie nav ļoti izteiksmīgi. No ģeoloģijas viedokļa lielākā nozīme ir devona iežos sastopamie senie mugurkaulnieku pārakmeņojumi.
Nozīmīgākie Rauņa lejteces kreisā krasta atsegumi sastopami aptuveni 280 m garā posmā, divos iecirkņos - 56 m garš posms augšteces galā un 77 m posms lejteces galā.
Atsegumus veido dažāda rupjuma, bieži rupjgraudaini, smilšakmeņi ar muldveida slīpslāņotām tekstūrām. Teritorijas dienvidu daļā smilšakmeņos ir ļoti izteiksmīga, līdz 80 cm bieza slīpslāņotā sērija, kas vienlaikus ar rupju smilti un granti satur daudzus māla saveltņus ar diametru līdz 15 cm. Kopā ar šo materiālu nereti ir sastopami fosfātu oļi un fosīlo zivju kauli. Augšējās atsegumu joslas lejasgalā ir līdz 4 m biezi rupjgraudaini smilšakmeņi, vietām ar zivju kauliem.
Gaujas svītas smilšainie nogulumi ir veidojušies seklā baseinā, spēcīgu ūdens straumju ietekmē. Smilts uzkrājusies pa kanāliem migrējošās zemūdens grēdās, par ko liecina arī Rauņa lejteces atsegumos novērojamās slīpslāņotās tekstūras. Biezā slīpslāņotā sērija ar rupjgraudaino smilti, māla saveltņiem, fosfātu oļiem un zivju kauliem ir veidojusies ļoti aktīvā hidrodinamiskā režīmā, domājams, kanāla pamatnē. Sedimentācijas baseins Gaujas laikposmā, domājams, bijusi plūdmaiņu ietekmēta delta.
Nelielie smilšakmeņu atsegumi veido savdabīgu ainavu samērā dziļajā Rauņa upes ielejā, kur ir izteikta paša Rauņa meandrēšana, bet upē un tās krastos ir daudz kritalu.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: smilšakmens pamatiežu atsegumi (8220) un upju straujteces un dabiski upju posmi (3260).
