Teritorija ir izvietojusies Vidusgaujas zemienē, Trapenes līdzenuma ZR daļā, Gaujas senlejā, abos upes krastos.
Dabas piemineklis ietver augšējā devona Franas stāva Pļaviņu svītas dolomītu atsegumu joslas Gaujas labajā krastā, tai skaitā arī Randātu klintis un kreisajā krastā -Tilderu krauju. Randātu klintīs pie ūdenslīmeņa un Tilderu kraujas lejas daļā vietām atsedzas arī Amatas svītas smilšakmeņi, vietām ar karbonātu ieslēgumiem.
Klintis ietilpst Virešu brahiantiklinālās struktūras sastāvā, kas ir vairākus kilometrus plašs un lēzens kupolveida devona iežu izliekums. Struktūras vidusdaļā ilgstošas ģeoloģiskās evolūcijas gaitā ir notikusi denudācija un izturīgākie, jaunāku stratigrāfisko vienību (Salaspils, Daugavas un Ogres svītas) ieži kā blāķi iebrukuši hipsometriski zemākā līmenī. Randātu un Tilderu kraujās atsedzas Virešu struktūras dienvidu spārna iežu slāņi, kas ieguļ lēzeni slīpi ar kritumu dienvidu virzienā.
Randātu klinšu un Tilderu kraujas atsegumi izvietojušies aptuveni 550 m kopgarumā abos Gaujas krastos. Randātu klinšu atsegumi ir ievērojami augstāki un ainaviski krāšņāki.
Atsegumā, Randātu klinšu dienvidu galā, līdz ar citiem dolomīta slāņiem ir novērojams nepilnus 2 m biezs slānis - dolomīts – brahiopodu čauliezis, kas satur arī lielas stromatoporu fosīlijas. Vietām var novērot lielas kavernas ar diametru 20-60 cm. Nav izslēgts, ka tās veidojušās ļoti lielu stromatoporu šķīšanas rezultātā.
Te dolomītu slāņkopai ir vērojams kopējais kritums 10 o leņķī 210o virzienā.
Galvenajā klinšu posmā dolomītu kraujas augstums ir 23 m vai pat 25 m. Pļaviņu svītas ģeoloģisko griezumu veido dažādi dolomīta slāņi, pārsvarā biezplātņaini un vidēji biezplātņaini, daļa no tiem kavernozi, ar brahiopodu, gliemežu un stromatoporu fosīlām atliekām. Atsevišķās kavernās ir kalcīta kristāliņu drūzas. Novērojamas arī žūšanas plaisas un viļņu ripsnojums. Dolomītos ir vertikālas plaisas, kas aizpildītas ar dolomīta šķembu brekčiju. Atseguma pamatnē ir neliels starpslānis ar akmenssāls kristāliņu nospiedumiem. Sastopami arī karbonātisku mālu un dolomītmerģeļu starpslāņi.
Tilderu kraujā līdzīgi dolomīti ir novērojami vecajā karjerā. Tilderu krauja ir īpaša ar to, ka tajā vairākās vietās, līdz pat 6 m virs Gaujas līmeņa, ir sīki Amatas svītas smilšakmeņu atsegumi, tai skaitā - Amatas un Pļaviņu svītas kontakts. Smi vietām ar dolomīta un kalcīta cementētiem ieslēgumiem. Dolomīta ieslēgumi ir dolokrēti – seno tuksnešu karbonātiskas garozas, kas liecina par jūras regresiju Amatas laikposma beigās. Interesanti, ka šī ir tālākā vieta uz Latvijas ziemeļaustrumiem, kur šādi veidojumi līdz šim ir atrasti.
No mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem var novērot dolomītu nogruvumus Randātu klintīs, kā arī nelielos apjomos - upes sānu eroziju.
Abu krastu atsegumi ir labi pieejami, braucot ar laivu pa upi, kā arī no pieejot tiem pa labiekārtotām takām.
Teritorijā atrodas Eiropas nozīmes biotopi – upju straujteces un dabiski upju posmi (3260), sausi zālāji kaļķainās augsnēs (6210), karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210), Veci jaukti platlapju meži (9020*), nogāžu un gravu meži (9180*).
Randātu klintis, domājams, ir šobrīd augstākais dabiskais dolomītu atsegums Latvijā. Tajās ir labi pieejams Pļaviņu svītas ģeoloģiskais griezums. Samērā daudzveidīgās fosīlijas – brahiopodi, gliemeži un stromatoporas, kuru čaulas gan, kā raksturīgi dolomītiem, ir izšķīdušas, un saglabājušies tikai kodoli un nospiedumi. Randātu klinšu dienvidu galā ir arī brahiopodu čauliezis ar stromatoporām.
Tilderu kraujā ir Amatas un Pļaviņu svītas kontakts, kas gan ir vāji pieejams noslīdeņu un apauguma dēļ, taču, domājams, tā ir vienīgā vieta Virešu-Vidagas apkārtē, kur tas sastopams atsegumā.
