Teritorija ir izvietojusies Ziemeļvidzemes zemienē, Sedas līdzenumā, Gaujas labajā pamatkrastā.
Dabas pieminekli veido vidējā devona Živetas stāva Burtnieku svītas smilšakmeņu, aleirolītu un mālu atsegumi Gaujas labajā pamatkrastā. Atsegumu joslas kopējais garums ir 180 m un atsevišķu atsegumu augstums ir līdz 4 m. Daļa atsegumu atrodas pie upes ūdenslīnijas, bet daļa – augstāk krasta nogāzē. Atsegumu pakājē un augstākos līmeņos ir vairāki sīki avotiņi.
Tas ir viens no retajiem Burtnieku svītas iežu atsegumiem tuvāko, aptuveni, 20 km attālumā. Atsegumos ir labi pārstāvēti ne tikai tradicionāli izplatītie smilšakmeņi, bet arī svaigi, apskatei un pētījumiem pieejami mālieži. Nogulumiežos ir daudz plūdmaiņu procesu pazīmju. Atsegumi ir īpaši nozīmīgi kā bagātīga ihtiofaunas atradne, jo atsegumos atrastas daudzskaitlīgu zivju sugu fosīlijas: : Pycnosteus tuberculatus (Rohon), Ganosteus stellatus RTohon, Psammolepis sp., Tartuosteus sp., Psammosteus bergi (Obr.), Archaeacanthus quadrisulcatus Kade, Haplacanthus marginalis Ag., Homacanthus talavicus Lyarskaya, homostius sp., Heterostius sp., Coccosteus sp., Bysacanthus dilatatus Eichw., Asterolepis dellei Gross, Osteolepididae inc. gen., Gluptolepis sp., Hamodus lutkevitshi Obr. Atradne izceļas ar lielu zivju atlieku daudzveidību atlūzu noapaļotības un izmēru ziņā.
Devona Burtnieku svītas smilšakmeņiem ir raksturīgs muldveida slīpslāņojums (zemūdens grēdas), straumju ripsnojums, t. sk. kāpjošais ripsnojums, kā arī virkne plūdmaiņu procesu pazīmju. Šī paša vecuma mālainie nogulumi pārsvarā ir horizontāli slāņoti, tie bieži mijas ar smilšakmeņiem, un pašās māla kārtās ir raksturīgs sīks, ritmisks slāņojums, kas arī, domājams, liecina par plūdmaiņu procesu ietekmi. Seno straumju virzieni šo nogulumu veidošanās laikā bija uz dienvidiem-dienvidrietumiem.
Burtnieku svītas nogulumiežus Baltijas valstu teritorijā interpretē kā seklas iekšzemes jūras un tās ziemeļos izvietotas deltas veidojumus. Jaunāki dati liecina par to veidošanos plūdmaiņu ietekmētā deltas līdzenumā.
Pelēko, sarkano un joslaino devona smilšakmeņu un mālu atsegumi palielina krāsu daudzveidību šajā Gaujas posmā un rada labu ainavu. Tomēr, atsegumi ir no skata necili un tiem nav citu būtisku vērtību.
Tuvāk Gaujas līmenim esošie atsegumi pastāvīgi atjaunojas upes sānu erozijas dēļ. Cilvēka radītu bojājumu šajā atsegumos nav.
Teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi - smilšakmens pamatiežu atsegumi (8220), mēreni mitras pļavas (6510) un upju straujteces un dabiski upju posmi (3260).
