Teritorija ir izvietojusies Gaujavas zemienē, Gaujas senlejas nogāzē, vecupes krastā.
Augstās, stāvās un garās Ramātu klintis ar izdēdējušām erozijas virsmām un dažādu izmēru alām šajā apvidū izskatās ļoti majestātiski un rada pārsteiguma efektu, iznākot no meža vecupes krastā.
Vidējā devona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmeņu atsegus. Lielākā daļa šā brīža atsegumu virsmu ir veidojušās erozijai atsedzot plaisu virsmas smilšakmens slāņkopā. Vietām var novērot, ka klinšu siena ir ļoti plakana un precīzi atbilst vertikāla lūzuma plaknei.
Devona Gaujas svītas smilšakmeņiem pārsvarā ir raksturīgs muldveida slīpslāņojums (zemūdens grēdas). Smilšakmens slāņkopā ir vairākas erozijas virsmas, dažas no kurām klāj māla saveltņu konglomerāts un atseguma pakājē kopā ar māla saveltņiem ir sastopamas fosfātu konkrēcijas. Vietām ir redzami labi izteikti erozijas padziļinājumi (gultnes). Atsevišķās muldveida slīpslāņotajās sērijās ir krokota tekstūra, kas domājams, veidojusies noslīdeņa procesā. Gaujas svītas smilšainie nogulumi sākotnēji ir veidojušies seklā baseinā, spēcīgu ūdens straumju ietekmē. Smilts uzkrājusies pa erozijas kanāliem migrējošās zemūdens grēdās, kā arī lielās sērēs. Sedimentācijas baseins tolaik, domājams, bijusi plūdmaiņu ietekmēta delta. Vēl atsegumos ir novērojamas tektonisku deformāciju plaisas smilšakmeņos.
Dabas pieminekļa teritorijā samērā aktīvi izpaužas nogruvumi un palu laikā Gaujas straume tek arī pa vecupi, kuras krastā atrodas lielākā Ramātu klinšu daļa, kuru tad skar upes sānu erozija. Domājams, ka tas izskaidro klinšu sienas saglabāšanos un novērš aizaugšanu. Klinšu posmi, kas atrodas attālāk no Gaujas, pakāpeniski aizaug un to stāvoklis no atsegumu ainaviskuma viedokļa ir dažāds, bet uz šiem atsegumiem bagātīgi aug dažādu sugu sūnas un ķērpji, kā arī citi augi.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: smilšakmens atsegumi (8220), eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju (3150), veci vai dabiski boreālie meži (9010*), lakstaugiem bagāti egļu meži (9050) un aluviālie meži (91E0*).
Spulgsūnas alā ir konstatēta retā un aizsargājamā spulgsūna (Schistostega pennata), kuras protonēmas atstaro gaismu, tomēr kopš 1970. gadiem tā ir iznīkusi nezināmu iemeslu dēļ.
