Teritorija ir izvietojusies Gaujavas zemienē, Gaujas senlejas nogāzē, Gaujas labajā pamatkrastā.
Dabas pieminekli veido vidējā devona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumu josla Gaujas labajā pamatkrastā, attālāk no Gaujas - aiz vecupēm un palienes segmentiem. Atsegumu piekājē izplūst vairāki avoti, nozīmīgākais no kuriem ir Rūcamavots - liels, spēcīgs avots, kas iztek no vismaz 7 m dziļas, 4 m platas un līdz 2 m augstas alas.
Klintis atrodas mežainā apvidū, Gaujas vecupju, palieņu un, iespējams, virspalu terasu malā. Sārtās, vietām koši sarkanās klintis kontrastē ar augu valsti, radot savdabīgu ainavu. To vēl papildus uzsver pārsvarā apsūnojušās un stipri apdēdējušās klinšu virsmas, kas nosaka to īpašo senatnīgo veidolu. Atseguma stipri apdēdējusī virsma gan apgrūtina iežu uzbūves pētījumus, gan arī savdabīgā veidā, kā senatnīgu zīmējumu, atsedz smilšakmeņu tekstūras: visbiežāk ir muldveida slīpslāņojums, taču vietām arī krokots slīpslāņojums un citas tekstūras.
Atsegumā ir liela niša, kurā smilšakmeņi ir intensīvi sarkanā krāsā. Turpat vērojamas arī dzelzs oksīdu un hidroksīdu joslas, kas ir līdzīgas S-veida slīpslāņojumam un var tikt pat sajauktas ar to.
Atsegumā sastopamie ieži, smilšakmens un māls, ir raksturīgi vidējā devona Živetas stāva Gaujas svītas ieži. Tajos ir daudz dzelzs oksīdu un hidroksīdu, kas nosaka īpaši sarkano iežu krāsu.
Gaujas svītas smilšainie nogulumi devona laikmetā ir veidojušies seklā baseinā, spēcīgu ūdens straumju ietekmē. Smilts uzkrājusies pa erozijas kanāliem migrējošās zemūdens grēdās. Sedimentācijas baseins tolaik, domājams, bijusi plūdmaiņu ietekmēta delta.
Atsegumu joslas kopējais garums ir 280 m, smilšakmeņu atsegumu maksimālais austums ir aptuveni 15 m, bet pārsvarā tie ir līdz 8 m augsti.
Dabas pieminekļa teritorijā izpaužas tādi mūsdienu ģeoloģiskie procesi kā avotu ģeoloģiskā darbība un, nelielā intensitātē, gravu erozija.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi - smilšakmens pamatiežu atsegumi (8220), veci vai dabiski boreāli meži (9010*) un eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju (3150).
Dabas daudzveidību vairo savdabīgās, aizaugušās Gaujas vecupes. Uz klintīm ir seni uzraksti, ar kultūrvēstures nozīmi.
