Purvi, uzņemot no atmosfēras oglekļa dioksīdu un, veidojot lielu daudzumu organiskā materiāla, ir milzīga oglekļa krātuve. Cilvēka darbības rezultātā degradētie purvi jeb kūdrāji rada nozīmīgas oglekļa dioksīda CO2 emisijas, tādēļ to rekultivācija ir ļoti svarīga. Šobrīd Latvijā nav izstrādāta īstenošanas stratēģija par standarta pieeju un pārvaldības pamatprincipiem degradēto kūdrāju apsaimniekošanā. Informācija par teritorijām un precīzām atrašanās vietām, kā arī šo teritoriju klasifikācija saistībā ar klimata pārmaiņu ietekmi ir nepietiekama. Tā kā 2013. gada globālā klimata nolīgums pēc 2020. gada ietver pienākumu ziņot par emisiju un kūdrāju atjaunošanu un nosusināšanu (mitrāju apsaimniekošanu), ir nepieciešami ātri pieejami, uzticami, visaptveroši, augstas izšķirtspējas un telpiski skaidri dati par degradēto kūdrāju apjomu un statusu, kā arī – siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizāciju nacionālā līmenī.
Projektā tiks izstrādāta metode, kas ļaus noteikt Latvijas degradēto kūdrāju radīto SEG emisijas daudzumu un lēmumu pieņemšanas atbalsta instrumentus, lai optimizētu bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu, ekonomisko izaugsmi un klimata pārmaiņu mazināšanu ilgtermiņā. Viens no projekta uzdevumiem ir izveidot arī degradēto kūdrāju sarakstu un datubāzi, kā arī sniegt atbalstu politikas veidotājiem.
