Statuss:
Noslēdzies
Hydroplan

Ķemeru Nacionālo parka mitrāji glabā Latvijā un Eiropā unikālas dabas vērtības. To saglabāšanai notika 3 nosusināšanas skartu teritoriju dabiskā ūdens līmeņa atjaunošana.

Hydroplan logo rinda

Ķemeru nacionālā parka hidroloģiskā režīma atjaunošana

Restoring the hydrological regime of the Kemeri National Park

Programmas LIFE+ Nature & Biodiversity projekts LIFE10 NAT/LV/000160 - "HYDROPLAN"

 

» JOMA

dabas aizsardzība, informācijas tehnoloģijas

» ĪSS APRAKSTS

Ķemeru Nacionālo parku raksturo mitrāju bagātība – purvi, pārmitri meži, piekrastes ezeri un applūstošas upju palienes glabā Latvijā un Eiropā unikālas dabas vērtības. Zem Ķemeru apkārtnes purviem veidojas ārstniecībā izmantojamā sērūdeņraža minerālūdens krājumi, kura atradne ir nozīmīgākā mūsu valstī. Attīstoties dabas tūrismam, popularitāti iemantojušas ĶNP dabas takas, kurās var iepazīties ar dumbrāju mežu un augsto purvu. Mitrāju pastāvēšana ir atkarīga no ūdens pieejamības. Daudzus no ĶNP mitrājiem ir ietekmējusi pēdējo divu gadsimtu laikā veiktā nosusināšana. Tās rezultātā purvi aizaug un kūdras slānis tajos saplok, pārmitrie meži pārveidojas un daudzas retas augu un dzīvnieku sugas no tiem izzūd. Lai saglabātu Eiropas mērogā apdraudētas dabas vērtības nākotnei, no 2011. līdz 2016. gadam Ķemeru nacionālajā parkā tiks veikta trīs nosusināšanas skartu mitrāju teritoriju dabiskā ūdens līmeņa atjaunošana.

» PROJEKTA MĒRĶIS

Galvenais projekta mērķis ir izstrādāt hidroloģiskā režīma atjaunošanas programmu un veikt hidroloģiskā režīma atjaunošanas darbus trīs dažādās ekosistēmās, lai novērstu mainītos hidroloģiskos apstākļus un atjaunotu dabiskus vai daļēji dabiskus hidroloģiskos apstākļus:

a) purvaino mežu un melnalkšņu staignāju mežu biotopos – Ķemeru tīreļa rietumu daļai pieguļošajos purvainajos mežos;

b) augstā purva biotopos – Zaļajā purvā;

c) palieņu pļavās – Skudrupītes palienē un Melnragu pļavās.

» PROJEKTĀ VEICAMĀS DARBĪBAS

  • meliorācijas sistēmu darbības novērtējums un šo sistēmu elektronisku 3D modeļu izstrāde;
  • kompleksa ES nozīmes biotopu dabas aizsardzības statusa izvērtēšana, izmantojot ar avio-uzlidojumu palīdzību iegūtos virsmas skenēšanas datus un veicot biotopu inventarizāciju;
  • hidroloģiskā režīma atjaunošanas programmas izstrāde;
  • atjaunošanas pasākumu veikšana, ar mērķi rekonstruēt ekosistēmu dabisko ūdens režīmu un funkcijas;
  • semināru organizēšana, pieredzes apmaiņas braucieni un informatīvu audio-vizuālo materiālu izstrāde par hidroloģiskā režīma atjaunošanas tēmu.

» PLĀNOTIE REZULTĀTI

  • Iegūti inventarizācijas dati par meliorācijas sistēmām un ES nozīmes biotopu (Zaļais purvs, Skudrupītes-Melnragu pļavas, purvainie un staignāju meži) dabas aizsardzības stāvokli, sagatavoti elektroniski teritoriju modeļi un kartes, atjaunota Natura 2000 anketa par Ķemeru nacionālo parku.
  • Izstrādāta hidroloģiskā režīma atjaunošanas programma.
  • Veikti atjaunošanas darbi teritorijās ar augstu prioritāti:
    • Zaļais purvs - augstā purva (7110* un 7120) biotopos – ap 550 ha;
    • Skudrupītes paliene - palieņu pļavu (6450, 6510, barošanās biotopi griezei un mazajam ērglim) biotopos un upes līkumu atjaunošanā – 85 ha platībā;
    • Mitrie meži Ķemeru tīreļa R daļā - purvaino mežu (91D0*) un melnalkšņu staignāju mežu (9080*) biotopos – ap 1100 ha platībā.
  • Teritorijas, kurās veikti meža biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas pasākumi, izmantotas kā efektīvu atjaunošanas un apsaimniekošanas pasākumu demonstrācijas vietas dabas aizsardzības speciālistiem, zemju īpašniekiem un citām mērķgrupām.
  • Sagatavoti un izplatīti drukātie materiāli – buklets par projektu (1000 eks.), atjaunošanas pasākumu pārskats (1000 eks.), kā arī audiovizuālie materiāli (trīs īsfilmas un interaktīvs informācijas stends) – par hidroloģiskā režīma atjaunošanu un tālās izpētes tehnoloģijām.
  • Noorganizēti seši semināri un trīs pieredzes apmaiņas braucieni vietējai sabiedrībai, vietējo pašvaldību pārstāvjiem un dabas aizsardzības speciālistiem Latvijā un ārvalstīs.
  • Izveidota projekta interneta lapa, kas veic pastāvīga informācijas avota funkcijas, iepazīstinot ar projekta aktivitātēm.
  • IDENTIFIKĀCIJAS Nr.
    • LIFE10 NAT/LV/000160
  • ĪSTENOŠANAS LAIKS
    • 2011.gada 1.septembris – 2016.gada 31.augusts
  • KOPĒJAIS FINANSĒJUMS
    • 963 823 EUR
  • ES LĪDZFINANSĒJUMS
    • 72.87% (702 337 EUR) finansē Eiropas Savienības LIFE+ Nature & Biodiversity programma
  • LĪDZFINANSĒJUMS
    • 22.31% (210 000 EUR) līdzfinansējumu nodrošina Latvijas Vides aizsardzības fonds, kā arī projekta partneru pašu ieguldījums.
  • ĪSTENOŠANAS VIETA
    • Ķemeru Nacionālais parks
  • ABREVIATŪRA
    • HYDROPLAN
  • PROJEKTA MĀJAS LAPA
    • hydroplan.daba.gov.lv (slēgta pēc projekta pēcuzturēšanas perioda beigām)

 

  • SADARBĪBAS PARTNERI
    • Vides risinājumu institūts
    • Latvijas Dabas fonds
    • ELM MEDIA
VIDEO. LIFE Hydroplan: Zaļā purva atdzimšana

Filma “Zaļā purva atdzimšana” stāsta par Zaļo purvu Ķemeru Nacionālajā parkā, kas viena gadu simta laikā piedzīvo dramatiskas pārmaiņas – 20. gadsimta vidū tas tiek nosusināts kūdras ieguves vajadzībām, savukārt 2018. gada pavasarī – atgūst savu dabisko mitruma līmeni.

Filma runā par negatīvajām sekām pēc kūdras ieguves beigšanas un nepieciešamību purvā atgriezt dabisko ūdens līmeni. Filma skaidro, kāds labums sabiedrībai no dabiska purva, atklājot purva nozīmi klimata regulācijā, ūdens režīma stabilizēšanā, kā arī dabas daudzveidības nodrošināšanā, it sevišķi augu un putnu dzīves vides nodrošināšanā. Filmā tiek atspoguļoti Zaļā purva izpētes darbi pirms tā atjaunošanas, kā arī ilustrēti purva atjaunošanas darbi - grāvju aizbēršana un aizsprostu veidošana.

Dabas aizsardzības pārvalde Zaļā purva dabisko mitruma režīmu atjaunoja LIFE + projektā „Ķemeru Nacionālā parka hidroloģiskā režīma atjaunošana” (“HYDROPLAN” LIFE10NAT/LV/000160) ar Eiropas Komisijas un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansējumu. Tā laikā notika detalizēta hidroloģiskā izpēte un dabiskā ūdens līmeņa atjaunošana trīs mitrāju teritorijās – Zaļajā purvā, Skudrupītes palienē un Ķemeru tīreļa rietumu daļai piegulošajos mežos.

VIDEO. LIFE Hydroplan: The Rebirth of Zalais Bog
VIDEO. LIFE Hydroplan: Skudrupītes otrā elpa

Filma “Skudrupītes otrā elpa” stāsta par Ķemeru Nacionālā parka teritorijā plūstošās Skudrupītes likteni laiku griežos – par tās iztaisnošanu pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados un atjaunošanu 2018. gada pavasarī, kad tā savu līkumoto tecējumu atguva 7,5 km garumā.

Filma skaidro, kāda ir dabiskas upes un palieņu zālāju loma, piemēram, plūdu un palu risku mazināšanā, kā arī dabas saglabāšanā – augu daudzveidības nodrošināšanā un putnu dzīves vides veidošanā. Filma informē par veiktajiem izpētes un modelēšanas darbiem pirms upes un palieņu atjaunošanas, kā arī par pašiem atjaunošanas darbiem – upes līkumošanu, meliorācijas sistēmas likvidēšanu un dabiskā ūdens režīma atjaunošanu. Filmā raksturota arī turpmākā palieņu zālāju apsaimniekošana, galvenokārt, veicot teritorijas noganīšanu ar lielajiem zālēdājiem – zirgiem un govīm. Dabas aizsardzības pārvalde Skudrupītes līkumoto tecējumu atjaunoja LIFE + projektā „Ķemeru Nacionālā parka hidroloģiskā režīma atjaunošana” (“HYDROPLAN” LIFE10NAT/LV/000160) ar Eiropas Komisijas un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansējumu. Tā laikā notika detalizēta hidroloģiskā izpēte un dabiskā ūdens līmeņa atjaunošana trīs mitrāju teritorijās – Skudrupītes palienē, Ķemeru tīreļa rietumu daļai piegulošajos mežos, kā arī Zaļajā purvā.

VIDEO. LIFE Hydroplan: A Second Chance for Skudrupite

Tālrunis - +371 67509545

E-pasts - pasts@daba.gov.lv