??? Kāpēc tiek īstenota dabas skaitīšana jeb projekts “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā”?
Lai apzinātu Latvijas dabas vērtības - iegūtu detalizētu un pilnīgu informāciju par Latvijas dabas vērtībām, to izplatību un kvalitāti.
??? Kāds ir dabas skaitīšanas mērķis?
- Veikt Eiropas Savienības (ES) nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu izplatības un kvali-tātes apzināšanu, iegūtās pamatinformācijas analīzi.
- Izstrādāt 25 esošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānus.
- Izstrādāt 5 īpaši aizsargājamo sugu aizsardzības plānus.
- Sagatavot priekšnoteikumus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai.
??? Vai dabas skaitīšanas mērķis ir palielināt īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vai noteikt saimnieciskās darbības ierobežojumus?
Dabas skaitīšanas mērķis ir iegūt informāciju nevis palielināt vai samazināt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju skaitu. Dabas skaitīšana palīdzēs apzināt trūkstošo informāciju un apkopot datus, projekta mērķis nav noteikt saimnieciskās darbības aizliegumus. Saimnieciskās darbības ierobežojumi tiek noteikti tikai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vai mikroliegumu izveidošanu atbilstoši biotopu aizsardzības mērķiem un to ekoloģiskām prasībām.
??? Kādi ir dabas skaitīšanas plānotie rezultāti?
- Iegūta precīza pamatinformācija un kartogrāfiskais materiāls par ES nozīmes aizsargājamiem biotopiem un to stāvokļa novērtējumu visā Latvijas teritorijā.
- Izstrādāti 5 sugu un 25 esošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plāni.
- Digitalizēti iegūtie dati.
- Veikta iegūto datu apkopošana, pamatinformācijas izvērtēšana un padziļināta analīze.
??? Kādi ir dabas skaitīšanas ieguvumi?
- Precīzi un aktuāli dati par biotopu daudzumu un kvalitāti ļaus labāk sabalansēt dabas aizsardzības un tautsaimniecības attīstību.
- Dabas vērtību apzināšana palīdzēs apzināt konkrētās teritorijas unikalitāti, kā arī būs atbalsts teritorijas plānojumam un no tā izrietošajam ekonomiskajam ieguvumam.
- Tiklīdz biotopu un citu dabas vērtību apzināšana būs veikta visā valstī, informācija būs visiem publiski pieejama un daudzos gadījumos zemju īpašniekiem nevajadzēs tērēt privātos līdzekļus ekspertīzēm.
- Samazināsies administratīvais slogs un laika resursu patēriņš dažādu atļauju un saskaņojumu sagatavošanā un sniegšanā. Informācija par dabas skaitīšanas laikā konstatētajiem ES nozīmes īpaši aizsargājamiem biotopiem tiks ievietota dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols, kas nozīmē, ka īpašnieki varēs ieraudzīt informāciju par savā īpašumā konstatētajām vērtībām. Šī sistēma ir savietota ar citām valsts informācijas sistēmām – dati par biotopiem ir apskatāmi arī ģeoportālā geolatvija.lv, zālāju informācija tiek nodota Lauku atbalsta dienestam maksājumu administrēšanai, savukārt katrs īpašnieks pats kā reģistrēts lietotājs dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols, ievadot īpašuma kadastra numuru, varēs ieraudzīt kartē informāciju par savā īpašumā konstatētajām dabas vērtībām.
- Aktuālais biotopu kartējums būs izmantojams zinātniska pamatojuma sagatavošanā, pilnveidojot Natura 2000 tīklu un tā efektivitāti sugu un biotopu aizsardzības nodrošināšanā.
- Dabas aizsardzības plāni un no tiem izrietošs funkcionālais zonējums, diferencējot aizsardzības un apsaimniekošanas režīmu, var atvieglot saimniecisko darbību īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
??? Kādām īpaši aizsargājamām sugām tika izstrādāti sugu aizsardzības plāni dabas skaitīšanas ietvaros?
Izstrādāti pieci sugu aizsardzības plāni: platausainajam sikspārnim un dīķa naktssikspārnim, sugu grupai "Pūces", "Roņi" un "Dzeņi"
??? Pēc kādiem principiem notiks biotopu kartēšana?
Eksperti, veicot apsekojumus dabā, strādā pēc vienotas metodikas, noteikšanai izmantojot Latvijā sastopamo ES nozīmes biotopu aprakstus, kas izstrādāti pēc ES vadlīnijām.
Latvijā ir izstrādāta un 2016.gada jūlijā apstiprināta kartēšanas metodika Tās pamatā ir zinātniski pamatoti kritēriji un 2015. gadā Latvijā veiktie pētījumi, lai noskaidrotu šo darbu laika patēriņu un informatīvās bāzes atbilstību. Metodika ietver gan darbu organizēšanas aprakstus un norādījumus un informāciju ekspertiem, tai skaitā to darbu kvalitātes kontroli, gan informāciju par dabā apsekojamo un neapsekojamo teritoriju atlases principiem, precizētus ES nozīmes biotopu aprakstus un citas lietas, kas varētu būt aktuālas meža īpašniekiem. Kartēšanas metodiku ir saskaņojusi Zemkopības ministrija, ņemot vērā arī meža nozares pārstāvju viedokļus.
??? Kā notiek biotopu kartēšana?
Eksperti veiks apsekojumu dabā, par katru vērtīgo vietu aizpildīs anketu, kurā fiksēs aizsargājamā biotopa struktūru, funkcijas un procesu indikatorus, ietekmes un draudus, kā arī norādīs nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus, savukārt kartē atzīmēs biotopa poligona robežas.
??? Kur notiek biotopu kartēšana?
Valsts sadalīta 495 kvadrātos, un izstrādāts to apmeklēšanas plāns. Metodikas ietvaros pēc datu bāzes tiek atlasīti tie nogabali, kuros jau ir atzīmēti biotopi vai kuros tie varētu būt. Biotopiem jāatbilst noteiktiem kritērijiem, un kā galvenos var minēt kokaudzes vecumu, tās sastāvu, kā arī reljefa formas. Biotopu inventarizācija netiks veikta intensīvi apsaimniekotās lauksaimniecības zemēs (aramzemes, augļu dārzi, meliorētas teritorijas ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem), apdzīvotās vietās, teritorijās, kur pēdējo 3 gadu laikā jau ir veikti izpētes darbi, izsniegti saskaņojumi un atļaujas dažādu darbību veikšanai (karjeri, kūdras ieguves platības) u.c.
??? Cik ilgi tika veikta biotopu kartēšana?
Biotopu apsekošanas darbus eksperti veiks 2017., 2018., 2019. un 2020. gadā.
??? Kā zemes īpašnieki uzzinās par biotopu kartēšanu viņu īpašumā?
Pēc informācijas atlases no datu bāzēm, katrs īpašnieks, kura īpašumā varētu būt potenciālais biotops, tiks informēts ar vēstules palīdzību par gaidāmo eksperta apsekojumu. Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9. pants nosaka, ka zemes īpašniekiem un pastāvīgajiem lietotājiem ir pienākums neierobežot īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izpēti, uzskaiti un kontroli. Īpašnieks, satiekot savā īpašumā ekspertu, drīkst piedalīties eksperta apsekojumā.
??? Kā zemju īpašnieks zinās, ka viņa teritorijā ir atrasts biotops?
Ja īpašumā tiks atrasts biotops, tad īpašnieks par to tiks informēts rakstiski.
??? Saņēmu vēstuli, par īpašumā konstatētu bioloģiski vērtīgu zālāju. Ko man tagad darīt?
Šādas informatīvas vēstules tiek izsūtītas zemes īpašniekiem, kuru zālāji ir bioloģiski vērtīgi (BVZ). Visi BVZ atbilst kādam Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamam biotopam. Konstatētā BVZ robežas var apskatīt Lauku atbalsta dienesta (LAD) mājaslapā un Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS. Zālāju jāturpina apsaimniekot, to pļaujot un/ vai noganot. Par BVZ uzturēšanu var pieteikties LAD un BDUZ (Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos) atbalsta maksājumam, kur atrodama arī sīkāka informācija par nosacījumiem.
??? Ko darīt, ja, nezinot par atklāto bioloģiski vērtīgo zālāju, esmu šo zemes vienību jau pārveidojis? Piemēram, izcirtis krūmus un uzaris, apmežojis, izracis dīķi, uzcēlis šķūni utt.?
Par šādām situācijām jāinformē Dabas aizsardzības pārvalde, sūtot rakstisku iesniegumu uz e-pastu skaitamdabu@daba.gov.lv vai pa pastu - Dabas aizsardzības pārvalde, Baznīcas iela 7, Sigulda, LV- 2150. Iesniegumā jānorāda kadastra numurs, lauka bloka numurs un jāpievieno kartogrāfiskais materiāls.
??? Pēc kādiem kritērijiem tiek piešķirtas zālāju ražības klases?
Zālāju ražības klases ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr. 171 “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā”, 07.04.2015. Aizsargājamie zālāju biotopu veidi un to varianti tiek noteikti pēc sastopamajām augu sugu sabiedrībām. Attiecīgi iepriekš minēto noteikumu 2.pielikumā ir noteikts, kāda ražības klase tiek attiecināta uz katru biotopa veida variantu.
??? Kāpēc pie zālāja biotopu kodiem ir zvaigznītes?
Tas nozīmē, ka zālājs ir Eiropas Savienībā prioritāri aizsargājams biotops, kurš sastopams arī Latvijā.
