Dendroloģiskā vērtība Parkā sastopami 16 dažādi kokaugu taksoni. Parka teritorijā dominē dažādi lapu koki - parastās liepas (Tilia cordata), parastie oši (Fraxinus excelsior), parastie ozoli (Quercus robur), parastā zirgkastaņa (Aesculus hippocastanum), kā arī samērā daudz sastopami dendroloģiskie retumi - parastais dižskābardis (Fagus sylvatica) un platlapu liepa (Tilia platyphyllos).
Dabas vērtības Parka teritorijā ir sastopamas piecas īpaši aizsargājamas sugas - spožā skudra (Lasius fuliginosus), lapkoku praulgrauzis (Osmoderma barnabita), sīkpunktainā artonija (Arthonia byssace), kausveida pleirostikta (Pleurosticta acetabulum), caurumainā pertuzārija (Pertusaria pertusa), marmora rožvabole (Liocola marmorata), kā arī ierobežoti izmantojamā suga - parka vīngliemezis (Helix pomatia). Parkā sastopamas trīs dabisku meža biotopu indikatoru sugas: dižegļu lekanaktis (Lecanactis abietina), rakstu ķērpis (Graphis scripta) un tievā gludlape (Homalia trichomanoides), kas liecina par parka dabiskošanos un tuvošanos lapkoku mežam raksturīgiem apstākļiem ar šādiem mežiem raksturīgo mikroklimatu. Parkā konstatēti četri potenciāli dižkoki un 10 valsts nozīmes dižkoki, vislielāko stumbra apkārtmēru sasniedz Eiropas dižskābardis (Fagus sylvatica) - 4,60 m.
Kultūrvēsturiskā vērtība Popes muižas pils ir fon Bēru dzimtas Popes dzimtas atzara īpašums, tā ir celta 17. gs. pirmajā pusē. 18. gs. tiek paplašināts parks un izveidotas alejas. Popes muižas parks ir veidots atbilstoši senākajam Austrumbaltijas ainavu parku tipam, tas ir lirisks, idealizēts lapu koku mežs ar tālām skatu perspektīvām.
Aizsardzības kategorija: aizsargājams dendroloģiskais stādījums
Kods: LV0470930
Administratīvais iedalījums: Vecumnieku novada Stelpes pagasts
Stādīšanas gads: 20. gs. sākums
Pārvalde Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Kurzemes reģionālā administrācija.
