Teritorija ir izvietojusies Gaujavas zemienē, Gaujas senlejas nogāzē, upes labajā krastā.
Gaujas senlejas pamatkrasta nogāze, kurā atsedzas vidusdevona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmens atsegumi. Atsegumos, kas pārsvarā ir kā augstas vertikālas klintis, ir alas un nišas, nogāzes piekājē atrodas avoti un avoksnāji, bet nogāzi izrobo gravas.
Nozīmīgākie veidojumi Gaujas tecējuma virzienā ir sekojoši:
- Piķenes 1. atsegums, 10 m augsts.
- Auna pieres klints ar Auna pieres alu. Tās garums – 4,9 m.
- Mazā Velna ala – 10,2 m gara un līdz 2 m augsta ala ar pīlāru alas ieejā,
- Brūveru atsegums senlejas nogāzes augšmalā. Sīks avota ūdenskritums.
- Piķenes atsegums ar divu pakāpju ūdenskritumu, līdz 8 – 10 m augsts.
- Klints pie Gudrības avotiņa. Neliels avotiņš.
- Lielā klints pie nišas – 13 m augsta un 55 m gara. Lielā niša: 4,3 m augsta, 3,6 m plata, 2,7 m dziļa.
- Velnalas klintis (15 m augstas un ap 250 m garas) ar Velnalu, ala - 42 m gara, augstums līdz 4,8 m, platums – 9,1 m. Tā ir ievērojamu izmēru ala ar kultūrvēsturisku vērtību.
Pie Velnalas klintīm upes ūdens līmeņa tuvumā ir vairāku avotu iztekas. Smilšakmens bluķi sagāzušies 2013. gada pavasarī, kad bijis augsts palu līmenis.
Velnalas klintis - iespaidīgas un ļoti ainaviskas klintis, kas apskatāmas no upes un kreisajā krastā esošām takām un apmetnes. Ainaviskas ir arī citas Piķenes kraujas klintis.
Velna alas apkārtnes smilšakmens atsegumos sastopams Siguldas apkārtnē visbagātākais devona fosīlo atlieku komplekss. Vairodžu Psammolepis paradoxa un bruņu zivju Asterolepis ornata un Laccognathus panderi formas, kas atrastas Velna alas apkārtnē pagājušā gadsimta vidū pieder pie pirmatklājumiem visā devona nogulumu pētījumu vēsturē.
Smilšakmens ir pārsvarā slīpslāņots un horizontāli slāņots. Velnalas klintīs redzamas vairākas slāņkopas, kas izgulsnējušās nedaudz atšķirīga virziena ātrās ūdens straumēs.
Šā brīža procesi dabas pieminekļa teritorijā izpaužas galvenokārt Gaujas krastā kā periodiski sānu un ledus erozijas procesi smilšakmeņos un erozijas izraisīti nobrukumi.
Teritorijā atrodas ES aizsargājami biotopi – smilšakmens atsegumi (8220), netraucētas alas (8310), avoti un avoksnāji (7160), nogāžu un gravu meži (9180*), alas ir nozīmīgas sikspārņu ziemošanas vietas, īpaši Mazā Velna ala. Uz atsegumiem konstatēta daudzveidīga sūnu flora.
Kultūrvēsturiska vērtība ir iegravējumiem smilšakmens atsegumu virsmā, piemēram, Piķenes kraujas lielajā atsegumā daudz vecu un interesantu uzrakstu – no 19. gadsimta nogales un 20. gadsimta pirmās puses.
Par Velna alām (jo īpaši Lielo Velna alu) zināmas dažādas teikas un nostāsti, kas bieži publicēti tūrisma literatūrā.
Teritoriju nepieciešams saglabāt gan zinātniskiem, sugu un biotopu pētījumiem, gan kā ainaviski izcilu dabas veidojumu kopumu, kas ir nozīmīgs kā maz ietekmēta dabas teritorija un kultūrvēsturisks objekts.
